Protesti nerimst
Cīņa par sociālo taisnīgumu šķietami pārtrumpojusi sociālo distancēšanos un cīņu pret Covid-19 lielākajās ASV pilsētās. Pēc melnādainā Džordža Floida nāves, piespiestam pie zemes zem policista ceļa, protesti pret policijas vardarbību daudzviet bijuši tik plaši, ka pat no putna lidojuma saniknoto cilvēku pūļa izmēru grūti ietvert vienā kadrā.
Turklāt protesti notikuši ne tikai ASV. Līdzīgi cilvēku pūļi, solidarizējoties ar protestētājiem, bija redzami arī daudzu citu valstu lielākajās pilsētās, kur ne visi, pat ja maskas paņēmuši līdzi, steidza tās izmantot.
ASV amatpersonas vien atgādina – neejiet uz protestiem ar Covid-19 simptomiem un veiciet testus pēc tam. Vienlaikus ļauts noprast, ka par Covid-19 sociālās distancēšanās ierobežojumu neievērošanu pamatīgajai kritikai tā jau pakļautā policija nevienu nesodīs.
“Mēs palielināsim testēšanas vietas Ņujorkā. Un man atkal jālūdz – ja jūs bijāt protestā, es jūs labi saprotu, esmu ar jums, taču mums joprojām ir šī situācija ar koronavīrusu, tāpēc rīkojieties atbildīgi!
Veiciet testu! Veiciet testu! Atvērsim vēl piecpadsmit papildu testēšanas vietas, kas domātas tikai protestētājiem,” paziņoja Ņujorkas štata gubernators Endrū Kuomo.
Vidēji ASV joprojām ik dienu ar Covid-19 saslimst 20 tūkstoši cilvēku. Situācija ir arvien labāka sākotnēji vissmagāk skartajās pilsētās, un arī nāvju skaits samazinās. Tomēr gandrīz pusē no ASV štatiem inficēšanās izplatība vēl joprojām palielinās.
Ko lēš epidemiologi?
Gluži tāpat kā citas ar jaunā koronavīrusa saistītās nianses, arī šādas pulcēšanās ietekme uz tā izplatību ir neskaidra un grūti prognozējama. Mēģinājumi zinātniski modelēt izplatību ir, taču ar piebildi – prognozes var būt pat ļoti neprecīzas.
Daži epidemiologi, piemēram, Freda Hačinsona centra virusologs Trevors Bedfords tomēr uzņemas prognozēt:
“Ja protesti izraisa 300 inficēšanās gadījumus katru dienu, varam gaidīt, ka tas novedīs pie aptuveni 54 000 inficēšana gadījumu.”
Tomēr arī viņš tāpat kā daudzi secina – ir sajūta, ka esam padevušies ar mēģinājumiem epidēmiju kontrolēt, tā vietā ar to sadzīvojot.
Citi ASV epidemiologi savukārt izceļ to, ka vainīga ir gausā amatpersonu reakcija uz vīrusa izplatīšanos sākumā, kas radījusi apstākļus, kuros pašlaik ir bīstami protestēt.
“Karantīnas nogurums”
Protestu ietekmi uz Covid-19 vēl neskaidrāku padarījis fakts, ka ar šo nedēļu arī ASV atceļ arvien vairāk līdzšinējo ierobežojumu, izraisot spēcīgu kritiku. Piemēram, savas durvis vēruši kazino, kas uzņem ievērojamus cilvēku pūļus, turklāt iekštelpās, nevis ielās, kur notiek protesti.
“Kazino ir vaļā, un es gribu uzspēlēt! Man ļoti pietrūka ārā iešanas. Biju iesprostota mājās visu laiku. Šī ir lieliska iespēja iziet ārā,” sacīja kazino apmeklētāja Kristīna.
Jo ilgāk turpinās ierobežojumi, jo grūtāk cilvēkus noturēt mājās, un nav svarīgi, vai sociālā taisnīguma protestu, bezdarba, grautiņu vai vienkārši laba laika pavadīšanas dēļ. Arī pie šāda secinājuma pašlaik nonāk speciālisti, runājot par “karantīnas nogurumu”.
Īpaši spilgti to pašlaik pierāda virkne Latīņamerikas valstu, kur Covid-19 inficēto skaits tikai palielinās, bet cilvēki, no kuriem liela daļa ir atkarīga no darba ēnu ekonomikā, sāk ignorēt izteikti noteiktos ierobežojumus.
“Kāpēc cilvēki izgāja ārā pēc piektās, sestās karantīnas nedēļas? Jo viņiem ir jāēd. Un tas nozīmē, ka viņiem ir jādarbojas gan oficiālajā, gan arī ēnu ekonomikā, un tas rada spiedienu. Līdz ar to ir skaidrs, ka papildu karantīnas izsludināšanas agri vai vēlu vienkārši nestrādās,” skaidroja Peru Medicīnas koledžas dekāna vietnieks Čiro Magvinja.
KONTEKSTS:
Samazinoties saslimstībai ar Covid-19, Eiropas valstis pakāpeniski mazina noteiktos ierobežojumus. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Iekšējās robežas pamazām atver arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna Pasaules Veselības organizāciju informēja pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
