Tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, Baraks Obama atkārtoti pauda atbalstu Ukrainai un uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Krimā ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam jāmaina ieņemtais kurss, citādi Maskavai būs jāmaksā augsta cena – viņš paziņoja. Savukārt Ukrainas premjers no savas puses uzsvēra, ka viņa valsts ir un paliks rietumu pasaules daļa.
Stāvot blakus Obamam, Ukrainas premjers brīdināja Krieviju, ka viņa valdība nekad nepadosies cīņā par valsts suverenitāti. Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukraina vēlas būt labs Krievijas partneris.
Jau ziņots, ka ASV parlamenta pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu pieņēma Krievijas intervenci Krimā nosodošu rezolūciju. Pieņemtajā rezolūcijā nosodīta Ukrainas suverenitātes pārkāpšana un pausts aicinājums nosūtīt Eiropas Drošibas un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus uz Krimu un citām Ukrainas daļām.
Otrdien Krimas parlaments pasludināja Krimas un Sevastopoles neatkarību, paredzot, ka pēc 16.marta referenduma, ja tajā tiks atbalstīta pievienošanās Krievijai, jaunā neatkarīgā valsts lūgs Krieviju uzņemt to savā sastāvā.
Kijeva un starptautiskā sabiedrība jauno Krimas varu un arī iecerēto referendumu neuzskata par leģitīmu. Tikmēr Krimā aizvien aktīvāk darbojas bruņotie vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēma vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.
