Baidens paziņojis, ka iznīcinoša kodoluzbrukuma risks ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 1962.gadā pieredzētās Kubas raķešu krīzes, kad ASV un Padomju Savienība par mata tiesu izvairījās no kodolieroču izmantošanas vienai pret otru.
"Mēs neesam saskārušies ar armagedona perspektīvu kopš [ASV prezidenta Džona] Kenedija un Kubas raķešu krīzes" 1962. gadā,'' Baidens sacīja Demokrātu partijas līdzekļu vākšanas pasākumā Ņujorkā.
Baidens sacīja, ka viņš pietiekami labi pazīst Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai varētu apgalvot, ka Kremļa saimnieks nejoko, kad runā par kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču izmantošanu karā Ukrainā.
Baidens norādīja, ka pat tikai taktisko jeb mazākas jaudas kodolieroču izmantošanai Ukrainā būtu katastrofālas sekas.
Putins un citas Krievijas augstākās amatpersonas pēdējās nedēļās ir brīdinājušas, ka gadījumā, ja tiks apdraudēta Krievijas suverenitāte, netiek izslēgta iespēja izmantot taktiskos kodolieročus. Eksperti pieļauj, ka Kremlis šo nosacījumu attiecina arī uz nupat anektētajām teritorijām Ukrainas austrumos un dienvidos.
Arī bijušais ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieks Bens Roudss uzskata, ka Krievijas draudi par iespējamo kodolieroču izmantošanu Ukrainā ir jāuztver ļoti nopietni.
"Šī ir pirmā reizi ļoti daudzu gadu laikā, kad mums ir nopietni jāuztver iespēja, ka varētu tikt izmantoti kodolieroči. Jebkāda kodolieroču izmantošana būtu briesmīga un tā būtu katastrofa, kas mūs ievestu jaunā laikmetā, kurā mēs nevēlamies būt," Rouds sacīja intervijā telekanālam MSNBC.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Putins parakstīs sev nāves spriedumu, ja Krievija veiks kodoluzbrukumu Ukrainai.
Viņš arī aicina NATO veikt preventīvus jeb apsteidzošus triecienus Krievijas teritorijā, lai nepieļautu iespēju, ka Krievija pielieto kodolieročus Ukrainā. Prezidents gan neprecizēja, vai viņš ar to domā kodolieroču vai konvencionālo ieroču izmantošanu pret Krieviju.
Baidens nāca klajā ar neparasti spēcīgiem komentāriem par Putina kodoldraudu radītajiem riskiem, uzrunājot savas partijas atbalstītājus līdzekļu vākšanas pasākumā, kas notika preses magnāta Ruperta Mērdoka dēla Džeimsa Mērdoka namā Manhetenā.
Atgādinot kodolkrīzi, kuru 1962. gadā izraisīja Padomju Savienība, izvietojot raķetes Kubā, no kuras tās viegli sasniegtu ASV, Baidens sacīja, ka "pirmoreiz kopš Kubas raķešu krīzes mums ir tieši draudi no kodolieroču lietošanas, ja situācija turpinās attīstīties tā, kā tā attīstās".
Putins ir izteicis vāji maskētus draudus lietot kodolieročus, ja viņam šķitīs, ka vairs nav citu variantu viņa mēģinājumā ieņemt Ukrainas teritoriju rietumvalstu atbalstītās Ukrainas pretošanās apstākļos.
Eksperti ir izteikušies, ka tie, visticamāk, būtu relatīvi nelieli taktiski kodoltriecieni. Tomēr Baidens brīdināja, ka taktisks trieciens ierobežotā rajonā tomēr riskētu izraisīt plašāku uzliesmojumu.
"Mums ir darīšana ar puisi, kuru es diezgan labi pazīstu," sacīja Baidens. "[Putins] nejoko, kad viņš runā par taktisko kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču potenciālu lietošanu, jo viņa armija, var teikt, uzrāda ievērojami vāju sniegumu."
"Es nedomāju, ka ir tāda lieta kā spēja viegli [lietot] taktisku kodolieroci un nenonākt līdz armagedonam," teica Baidens.
"Es mēģinu saprast, kāds ir Putina nogriešanās ceļš. Kur viņš atrod izeju? Kur viņš atrodas tādā stāvoklī, ka ne tikai nezaudē seju, bet [arī] nezaudē ievērojamu varu Krievijā?" sacīja Baidens.
Ukrainas armija tikmēr turpina pretuzbrukumu operācijas valsts austrumos un dienvidos.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka kopš 21.septembra valsts ziemeļaustrumos Harkivas un Donecka apgabalos, kā arī dienvidos esošajā Hersonas apgabalā no okupantiem ir atbrīvotas vismaz 122 apdzīvotās vietas.
93 apdzīvotās vietas ir atbrīvotas Harkivas un Doneckas apgabalos, bet 29 apdzīvotās vietas ir atbrīvotas Hersonas apgabalos.
Savukārt Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas spēkiem kopš 1.oktobra Hersonas apgabalā ir izdevies atbrīvot vairāk 500 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Doneckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko pastāstījis, ka nesen atbrīvotajās Limanas un Svjatihorskas pilsētās situācija ir ļoti sarežģīta, jo tur ir gandrīz pilnībā iznīcināta kritiskā infrastruktūra un pārtraukta elektrības, ūdens un gāzes apgāde, nav pieejami arī mobilie sakari.
Viņš sacīja, ka vietējās varasiestādes iespēju robežās ir sākušas atjaunošanas darbus, taču ir skaidrs, ka daudzviet šoziem nebūs iespējams nodrošināt apkuri, tāpēc tūkstošiem Limanas un Svjatihorskas iedzīvotāju nāksies evakuēties uz citiem rajoniem.
