Robs Berščinskis bija ieradies Latvijā, lai pārrunātu palīdzības iespējas Ukrainai. Par to, kāpēc ASV vēl neatzīst Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un vai Krievija jebkad kļūs par demokrātisku zemi, ar Robu Berščinski sarunājās Ina Strazdiņa.
Robs Berščinskis: Kad prezidents Baidens sāka savu darbu, viņa viens no galvenajiem dienaskārtības fokusiem bija atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām gan ASV, gan ārvalstīs. Tobrīd karš Ukrainā, vismaz pēdējais lielais Krievijas iebrukums, vēl nebija sācies. Demokrātijai visu laiku ir izaicinājumi – gan pašmājās, kad uzrodas populisti vai līderi, kas cenšas uzurpēt varu, vai arī kad cilvēki izmanto tehnoloģijas, lai pārkāptu cilvēktiesības, gan starptautiski, piemēram, kad Krievija un Ķīna cenšas pašos pamatos pārmainīt pasaules likumus.
Taču kopš februāra, kad Krievija atjaunoja savu agresiju Ukrainā, tas ASV valdībai ir bijis viens no centrālajiem jautājumiem. Un tāpēc esmu arī Latvijā, lai tiktos ar Latvijas valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā mēs varam strādāt kopā, lai stiprinātu cilvēktiesības gan globāli, gan Ukrainā.
Ina Strazdiņa: Kā saukt Krieviju pie atbildības par tiem noziegumiem, ko tā jau ir pastrādājusi?
ASV valdība ir bijusi ļoti tieša par to, ka tos, kas ir atbildīgi par kara noziegumiem un zvērībām, ir jāsauc pie atbildības. Tas notiks dažādos veidos, bet mēs atbalstām Ukrainas valdību, Ģenerālprokurora biroju, cilvēkus, kas vāc pierādījumus pastrādātajiem noziegumiem. Un mēs runājam ar mūsu partneriem, ieskaitot Latvijā, kā mēs varētu izveidot jaunus starptautiskus mehānismus. Katrā ziņā mēs darīsim visu, lai šie cilvēktiesību pārkāpēji nonāktu tiesas priekšā.
Šeit, Eiropā, daudz runā par īpaša tribunāla izveidošanu. Vai ASV tam piekristu?
Mēs joprojām esam diplomātiskās sarunās par to, kādā formā tas viss būtu. Mēs tiešām turpinām sarunas ar partneriem par to, kādai formai būtu vislielākā ietekme. Taču katrā ziņā vainīgie tiks saukti pie atbildības.
Šis ir jautājums, ko esmu izdevusi jau iepriekš saviem amerikāņu viesiem, jo Latvija to jau ir izdarījusi. Proti, vai ASV Krieviju atzīs par terorismu atbalstošu valsti?
Ir jāatceras, ka ASV ir noteikusi Krievijai nozīmīgas sankcijas, būtībā katram Krievijas ekonomikas sektoram. Un mēs jūtam, ka esam spēruši pareizos soļus sankciju virzienā, kas soda Krieviju par tās agresiju Ukrainā.
Šobrīd mēs neredzam, ka ASV sistēmā sankcijas, ko mēs noteiktu, atzīstot Krieviju kā teroristu valsti, nestu kādu būtisku pievienoto vērtību. Tas, ko mēs darām, ir, lai galu galā ietekmētu prezidentu [Vladimiru] Putinu, lai viņš izbeigtu šo agresiju. Un mēs šīs sankcijas turpināsim.
Runājot par demokrātijām un autoritāriem režīmiem šodien, tas ir mazliet filozofisks jautājums. Kā jūs redzat, cik stipras demokrātijas ir?
Neatkarīgas organizācijas, kas pēta demokrātijas spēku, ir konstatējušas, ka rit jau piecpadsmitais, sešpadsmitais gads pasaulē, kad demokrātiju spēks samazinās. Aukstā kara laikā, un es zinu, ka Latvija šo stāstu zina ļoti labi, notika demokrātisko pārvaldību uzplaukums.
Bet pēdējā desmitgadē diemžēl nedaudz ir noticis regress. Ir auguši tādi autoritārie režīmi kā Ķīna, piemēram. Un arī demokrātiskās sistēmās kā tādās paceļas nedemokrātiskas balsis, piemēram, to esam pieredzējuši pie mums, ASV. Šīs tendences kombinācijā ar tehnoloģiju ietekmi dažkārt, piemēram, klimata pārmaiņām, traucē demokrātijai. Tāpēc prezidents Baidens, sākot darbu, uzsvēra, ka ir jāveido noturība demokrātiskajās sistēmās un jāaizsargā cilvēktiesības.
Kā jūs domājat, vai Krievija jebkad kļūs par demokrātisku valsti?
Es nevaru prognozēt nākotni. Tas, kam ir jānotiek tagad, prezidentam Putinam ir jāizbeidz šis karš. ASV, Latvijas un valdības visur pasaulē gan ANO, gan citur ir uzsvērušas, ka šis karš ir jāizbeidz. Un tie, kuri ir vainīgi noziegumos, tiks saukti pie atbildības.
