Protesti pret policijas vardarbību un rasismu ASV
1965: Losandželosas nemieri
Policija aiztur nosacīti sodītu afroamerikāni par agresīvu braukšanu. Izceļas kautiņš, kura laikā policija vainota grūtnieces piekaušanā. Sākas sešu dienu nemieri, kuros iet bojā 34 cilvēki.
1967: Ņūarkas nemieri
Policisti arestē un piekauj melnādainu taksistu par nelielu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Piecu dienu grautiņu laikā 26 cilvēki zaudē dzīvību, 1500 ievainoto.
1967: Detroitas nemieri
Pēc policijas reida pret nelicencētu bāru lielākoties afroamerikāņu apdzīvotā rajonā grautiņos iet bojā 43 cilvēki. Nemieri izplešas vēl trīs štatos.
1968. M. L. Kinga slepkavība
Pēc afroamerikāņu cilvēktiesību kustības līdera Kinga slepkavības nemieri uzliesmo 125 pilsētās. Prezidents Lindons Džonsons kārtības ieviešanā iesaista ASV armijas elitāro 82. gaisa desanta divīziju.
1980: Maiami nemieri
Maiami tiesa attaisno četrus policistus par melnādaina motociklista piekaušanu līdz nāvei. Nemieros dzīvību zaudē 18 cilvēki.
1992: Losandželosas nemieri
Policistus attaisno par melnādaina autovadītāja piekaušanu, kas tika nofilmēta. 63 miruši, gandrīz 2500 ievainoto, grautiņos iznīcinātā īpašuma vērtība lēsta kā lielāka par vienu miljardu dolāru.
2001: Sinsinati nemieri
Baltais policists aresta laikā par sīkiem pārkāpumiem nošauj neapbruņoto 19 gadus veco Timotiju Tomasu. Grautiņu dēļ pilsētā ievieš komandantstundu.
2014: Fērgusonas nemieri
Neapbruņota melnādaina jaunieša Maikla Brauna nošaušana izraisa 10 dienas ilgus grautiņus. Otru saniknojuma vilni izraisa apsūdzību atcelšana pret uguni atklājušo policistu.
2015: Baltimoras nemieri
Melnādains jaunietis gūst traumas aresta laikā, no kurām mirst. Grautiņu skartajā pilsētā, kur vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju ir afroamerikāņi, izsludina ārkārtas stāvokli un iesauc armiju.
2016: Šarlotas nemieri
Policists nošauj bruņotu afroamerikāni, kura sieva filmē incidentu un lūdz viņu nenogalināt. Seko trīs dienu nemieri.
Otrdien ielās atkal izgāja daudzi desmiti tūkstoši cilvēku. Lai gan dienas laikā protesti pret policijas vardarbību lielākoties ir miermīlīgi, pēc tumsas iestāšanās tie jau ierasti pāraug grautiņos, kuru laikā vērojami vandālisma akti, ļaunprātīga dedzināšana un laupīšana.
Pašlaik atbalstu tiesībsargāšanas iestādēm 29 pavalstīs sniedz 18 000 gvardu. Taču prezidents Donalds Tramps draudējis nepieciešamības gadījumā iesaistīt arī armiju. Pentagons jau nosūtījis apmēram 1600 karavīru, kas izvietoti Vašingtonā un tās apkārtnē.
Šāds Trampa kareivīgais tonis jau izsaucis satraukumu daļā esošo un bijušo militārpersonu. Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers sarunā ar Latvijas Radio skaidroja, ka konkrēta likuma iedarbināšana, kas ļautu iesaistīt armiju, patiesi varētu notikt:
“Donalds Tramps ir kultivējis savu imidžu kā stingrs un autoritārs līderis, tāds, kas stāv plecu pie pleca ar policiju un militārajiem spēkiem. Ja viņš izmantos šo likumu, tas vairos un popularizēs viņa imidžu, un to varētu uzskatīt par daļu no topošās vēlēšanu kampaņas pret Džo Baidenu.
Ir liela ticamība, ka viņš varētu izmantot šo likumu.”
Plašu uzmanību otrdien piesaistīja videomateriāls, kurā Kanādas premjers Džastins Trudo atbild uz jautājumu par ASV prezidenta rīcību protestu laikā.
Jautājums skanēja: “Jūs esat negribīgi komentējis ASV prezidenta vārdus un rīcību. Bet Donalds Tramps tagad draudējis pret protestētājiem vērsties ar armiju. Mēs redzējām, kā tiek izdzenāti protestētāji, lai prezidents var nofotografēties. Es gribētu zināt, ko jūs par to domājat. Ja nevēlaties komentēt, kādu ziņu sūtāt jūs?” Pēc jautājuma iestājās klusums. Trudo šķietami nevarēja atrast vārdus un atbildēja tikai pēc 20 sekunžu garas pauzes.
“Mēs visi ar šausmām un sašutumu vērojam to, kas notiek ASV. Ir pienācis laiks savest cilvēkus kopā, bet ir laiks arī klausīties. Tas ir laiks, lai mācītos, kas ir netaisnība, par spīti vairākos gados un desmitgadēs panāktajam progresam. Tas ir arī laiks mums, kanādiešiem, saprast, ka arī mums ir savi izaicinājumi. Melnajiem kanādiešiem un dažādu rasu kanādiešiem diskriminācija ir realitāte katru dienu. Kanādā ir sistēmiska diskriminācija,” sacīja Trudo.
Neskatoties uz vardarbību, pirmdien un otrdien, pēc aģentūras “Reuters” pasūtījuma veiktās aptaujas, vairums amerikāņu atbalsta protestētājus. Cilvēki viedokli pauduši arī par Trampa reakciju uz šī brīža situāciju.
Vairāk nekā 55% amerikāņu izteikušies, ka neatbalsta veidu, kādā Tramps mēģina tikt galā ar protestiem.
Tostarp 40% respondentu pauduši “kategorisku” neapmierinātību ar Trampa gatavību izmantot pat armiju nekārtību apslāpēšanai.
Nekur nav pazudis arī Covid-19 pandēmijas radītais izaicinājums, un tieši protesti šo problēmu var padarīt vēl lielāku. Pašreiz ASV miruši vairāk nekā 108 000 iedzīvotāju, bet teju 1,9 miljoni inficējušies. Protesti piespieduši slēgt vairākas Covid-19 testēšanas vietas, piemēram, Pensilvānijā, Floridā un Kalifornijā. Tādējādi apgrūtināti centieni izsekot slimības potenciāli skartos cilvēkus, radot bažas amatpersonās, ka nemieri varētu izraisīt jaunus vīrusa inficēšanās viļņus.
Otrdien pret rasismu apmēram 20 tūkstoši cilvēku protestēja arī Francijas galvaspilsētā Parīzē. Neatļautā akcija bija saistīta ar notikumiem ASV un vienlaikus pieskaņota vietējā melnādaina jaunieša nāves gadadienai. Viņš 2016. gadā mira apcietinājuma laikā, un viņa nāve ilgi kalpoja par simbolu Francijas policijas brutalitātei.
KONTEKSTS:
Aptuveni 20 lielajās ASV pilsētās izsludināta komandantstunda, un vairāki štati mobilizējuši Nacionālo gvardi saistībā ar plašiem vardarbīgiem protestiem un grautiņiem pēc aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves Mineapolē. Par Floida nogalināšanu apsūdzētais policists Dereks Šovens, kurš ir baltādains, ir arestēts un viņam izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Floida nāve bija viens no daudziem gadījumiem, kad policisti vainoti pārmērīga spēka lietošanā tieši pret melnādainajiem amerikāņiem.
ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzējis vardarbībā, laupīšanā un dedzināšanā radikāli kreisos spēkus, paziņojot, ka grautiņu rīkotāji apkauno Floida piemiņu.
