Kādas karojošas puses apmācība un apgāde ar ieročiem nav jauna taktika. Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība daudzās valstīs savstarpējās attiecības risināja tā dēvēto netiešo karu veidā. Visuzskatāmākais piemērs — Afganistāna. Tur vietējo kaujinieku apmācība un apgādāšana ar ieročiem, lai karotu ar padomju karaspēku, galu galā atspēlējās pēc tā izvešanas. Labi apmācītie un bruņotie karavīri veido savus militārus grupējumus, nereti nodarbojoties ar sirojumiem, kontrabandu un cilvēktirdzniecību. Tā bija auglīga augsne teroristiskajai organizācijai “Al Qaeda” un citiem līdzīgiem grupējumiem.
Pret ASV nodomiem atbalstīt 30 000 karavīru lielus kurdu spēkus asi iebilda gan Sīrija, gan Turcija. Turcija gan pati ir Sīrijas autoritārā līdera Bašara al Asada pretiniece, tomēr kurdus uzlūko kā tiešus draudus savas valsts drošībai un vienotībai.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka šāds kurdu bruņotais spēks tiks nožmiegts, vēl pirms tas ir dzimis.
Līdzīgi arī Sīrijas prezidents, Bašars al Asads paziņoja, ka jaunais spēks tiks sašķaidīts un ASV karavīrus patrieks no valsts.
Krievija, kas ir galvenais starptautiski asi nosodītā Sīrijas prezidenta balsts, ASV nodomu raksturoja kā plānu sadalīt Sīriju un paturēt daļu valsts savā kontrolē. Asu kritiku pauž arī reģionālā lielvara Irāna, uzsverot, ka tas tikai vairos kara liesmas.
Tuvo Austrumu eksperti jau sākotnēji atzinuši, ka viens no Sīrijas konflikta risinājumiem ir valsts sadalīšana etniski reliģiskās teritorijās.
