ASV plāni par investīcijām Grenlandē tiek vērtēti skeptiski

Sagaidāms, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) administrācija paziņos par vismaz 12 miljonu ASV dolāru investīcijām dažādos projektos pasaules lielākajā salā Grenlandē. Pēc tam, kad plašu uzmanību izsauca ASV prezidenta Donalda Trampa interese par salas iegādi, ziņa par jaunām investīcijām gan dāņu, gan grenlandiešu vidū tiekot uztverta piesardzīgi un skeptiski.

ASV plāni par investīcijām Grenlandē tiek vērtēti skeptiskiRihards Plūme

    Sagaidāms, ka ASV administrācija ceturtdien, 23. aprīlī, paziņos par Starptautiskās attīstības aģentūras atvēršanu jaunajā ASV konsulātā Grenlandes galvaspilsētā Nūkā. Tāpat tiks paziņots par vismaz 12 miljonu ASV dolāru investīcijām dažādos projektos.

    Ziņas, ka ASV vēlas ieguldīt salā, grenlandieši ir novērtējuši atzinīgi, tomēr uzsvēruši, ka šim atbalstam jābūt bez nosacījumiem. To ziņu aģentūrai “Associated Press” uzsvēra arī Aja Čemnitza Larsena, politiķe no Grenlandes kreisās opozīcijas partijas:

    “Amerikāņi ir laipni gaidīti, ja viņi vēlas ieguldīt Grenlandē. Bet ir svarīgi pārliecināties, ka Grenlande nav neko parādā Savienotajām Valstīm.

    Mēs esam skeptiski attiecībā uz to, ko papildus ietekmei viņi vēlas patiesībā.”

    Politiķe arī piebilda, ka ir skaidri jānosaka tas, kur investīcijas tiks izlietotas. Šīs nedēļas sākumā asu reakciju Dānijā izsauca ASV vēstnieces Dānijā Karlas Sandsas viedokļa raksts, kurā viņa parakstīja gaidāmo ASV paziņojumu un sacīja, ka ASV būs “vēlams partneris Arktikā”.

    Dānijas Tautas partijas deputāts Sorens Espersens sacīja, ka finansiālais atbalsts ir kaut kas, par ko tiek runāts attiecībā uz jaunattīstības valstīm, un Grenlande nav jaunattīstības valsts, bet gan Rietumu demokrātija.

    Savukārt Dānijas Karaliskās aizsardzības koledžas asociētais profesors Džons Rābeks Clemensens sacīja, ka ASV ir palaidušas garām iespēju īstenot savu Arktikas stratēģiju, tādējādi dodot Krievijai un Ķīnai pārsvaru Arktikā.

    Paziņojums par investīcijām Grenlandē esot mēģinājums atgriezties šajā reģionā. Viņaprāt, Savienotās Valstis bija iesnaudušās un nav pamanījušas, kā Krievija palielina savu militāro klātbūtni Arktikā, savukārt Ķīna arvien vairāk investē Grenlandē.

    Paziņojums par ASV investīcijām Grenlandē, kurā mīt tikai 56 000 cilvēku, sekos vien nepilnu gadu pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par salas iegādi piesaistīja plašu uzmanību daudzviet pasaulē. Sākotnēji par to vēstīja mediji, taču vēlāk Tramps apstiprināja, ka viņam ir interese par salu no Dānijas iegādāties.

    Vairāki Dānijas politiķi Trampa interesi uztvēra kā joku, savukārt Dānijas premjerministre Mete Fredriksena uzsvēra, ka Grenlande netiek pārdota. Pēc šī skandāla Tramps pat atcēla vizīti Dānijā. Eiropas ziemeļvalstī tas izraisīja šoku un neizpratni.

    Pašlaik 80% Grenlandes klāj ledus kārta, kuras biezums sasniedz pat trīs kilometrus, tādēļ dabas resursu izpēte pagaidām ir iespējama tikai piekrastes reģionos. Tomēr ledus kūst arvien straujāk, un salā varētu atklāt naftas un minerālu resursus, kas var mainīt salas likteni.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti