Trīs dienu ilgajā samitā Vašingtonā piedalījās 50 Āfrikas valstu līderi un amatpersonas, kā arī simtiem augsta ranga uzņēmēju. Cenšoties noķert Eiropas Savienību un Ķīnu, kas izvirzījušās priekšplānā ekonomiskajā sadarbībā ar pasaulē otro lielāko kontinentu, ASV rīkoja vērienīgo sanāksmi ar mērķi padziļināt ekonomisko sadarbību un tirdzniecību starp abām pusēm.
Āfrikas uzņēmēji centās lauzt savu potenciālo partneru stereotipus par kontinentu kā atpalikušu, korumpētu un riskiem pilnu. Savukārt Āfrikas līderi atzina, ka vēl daudz kas ir darāms.
Prezidents Baraks Obama šajās dienās vairākkārt runāja par to, kā Vašingtona savā attiecībās ar Āfrikas valstīm humānās palīdzības prizmas vietā priekšplānā cenšas izvirzīt ekonomisko sadarbību:
„Āfrikā atrodamas vienas no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām, paplašinās vidusslānis un ir visstraujāk augošais iedzīvotāju skaits pasaulē. Āfrika pārveidos pasauli kā nekad agrāk. Turklāt Āfrikas progresu vada paši afrikāņi. Vairāk valdību ievieš ekonomiskās reformas, piesaista rekordlielas investīcijas, stiprina attīstību, vairo lauksaimniecisko ražošanu. Āfrikas izvirzīšanās ir iespēja mums visiem.”
Obama paziņoja, ka Vašingtona Āfrikai ir piešķīrusi 33 miljardus ASV dolāru jaunās investīcijās un aizdevumos. No šīs summas liela daļa ir mērķēta uz kontinenta elektroenerģijas jaudu palielināšanu, lai divkāršotu iedzīvotāju pieeju elektrībai. Iniciatīvā iegulda arī Pasaules banka un Zviedrija.
Vašingtona sola nākamajos gados piešķirt arī vairākus desmitus miljonu dolāru drošības sektoram, lai palīdzētu Āfrikas valstu armijām ātri izvietot miera uzturēšanas spēkus konfliktu zonās. Vēl vairāki desmiti miljoni tiks novirzīti Rietumāfrikas valstu spēju stiprināšanai cīņai pret pārrobežu draudiem un tādiem grupējumiem kā „Al Qaeda” un „Boko Haram.”
Obama, kaut cildinot Āfrikas ekonomisko sniegumu, tomēr arī uzsvēra, ka tām ir jācīnās pret korupciju, jāuzlabo cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību, ievērošana un jāstiprina likuma vara.
Samita noslēguma preses konferencē viņš arī komentēja trīs Kataras telekompānijas "Al-Jazeera" žurnālistu ieslodzīšanu Ēģiptē, par ko Kairas militāristu režīms izpelnījās pasaules nosodījumu. Par neslava celšanu valstij septiņu gadu cietumsods piespriests arī Latvijas un Austrālijas dubultpilsonim Pēterim Grestem. Obama aicināja Ēģipti viņus atbrīvot:
„Mēs esam konsekventi izdarījuši spiedienu uz valdībām ne tikai Āfrikā, bet arī visā pasaulē, ievērot žurnālistu tiesības darīt savu darbu, kas ir svarīga pilsoniskās sabiedrības daļa un demokrātijas norma. Konkrētajā jautājumā par „Al Jazeera” žurnālistiem Ēģiptē- mēs esam skaidri pateikuši gan publiski, gan privāti, ka viņus vajadzētu atbrīvot.”
Samitā tika apspriesta arī Rietumāfrikā uzliesmojusī Ebolas vīrusa epidēmija. Dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 900 cilvēki. Vissmagāk skarto valstu - Gvinejas, Libērijas un Sjerraleones prezidenti krīzes dēļ atcēla braucienu uz Vašingtonas sanāksmi.
