Kamēr Rietumvalstis apsveic panākto vienošanās par saprašanos ar Irānu – pats līgums gan vēl finalizējams līdz jūnija beigām – , tas izraisījis niknu kritiku no Izraēlas. Šīs valsts premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš nupat vēl sacēla vētru ar savu uzrunu ASV kongresā, pieprasa īpašus grozījumus līguma tekstā.
Oficiālā Jeruzaleme vēlas, lai to papildina ar Irānai nepieņemamām atsaucēm, kurās Teherāna atzītu Izraēlas valsti un tās tiesības uz pastāvēšanu. Kaut arī Izraēlai Tuvajos Austrumos nedraugu netrūkst, tieši Irānu uzskata par tās ļaunāko ienaidnieku. Un patiesi, Teherāna nav slēpusi savu atklāti naidīgo attieksmi, pat soloties Izraēlu iznīcināt. Tādēļ Izraēla steidz atkārtot, ka kļūtu par pirmo Irānas kodolieroču mērķi, ja un kad tādi tiktu saražoti. Izraēla arī kategoriski uzsver, ka vienošanās, kuru steidz apsveikt pasaules lielvaras, paver Irānai plašas un nu jau pilnīgi likumīgas tiesības strādāt pie savas kodolprogrammas.
„Nevēlos izjaukt nekādu vienošanos. Es vienīgi cenšos izjaukt sliktu vienošanos. Tā vietā, lai runātu par vēsturisku vienošanos, ir jārunā par vēsturiski sliktu vienošanos, jo tā savos pamatu pamatos mūsdienu teroristu valstij atstāj plašu infrastruktūru kodoltehnoloģijām,” saka Netanjahu.
„Ievērojiet – netiek iznīcināta neviena centrifūga. Tūkstošiem bagātināšanas centrifūgu turpinās griezt urānu. Netiek slēgta neviena rūpnīca, tostarp slepenās rūpnīcas. Šī vienošanās ļauj Irānai saglabāt spējas un izejvielas daudzu jo daudzu kodolbumbu radīšanai, turklāt vienlaikus atceļot sankcijas. Tādējādi Irāna tiks pie miljardiem dolāru, kurus neizmantos skolām, slimnīcām vai ceļu būvei, bet gan, lai uzpumpētu tās pasaules mēroga terora mašīnu un tās militāro mašīnu, kas jau šobrīd aizņemta ar to, kā iekarot Tuvos Austrumus,” saka Izraēlas premjers.
Taču šoreiz Izraēlas kritika izraisīja dusmīgu reakciju no Baltā nama puses.
Vienošanās ar Irānu tiek vērtēta gandrīz kā pēdējā iespēja Obamam noslēgt savu prezidentūru ar vismaz daļēji pozitīvu bilanci Tuvajos Austrumos. Līdz šim šajā būtiskajā starptautiskās politikas sadaļā piedzīvota nopietnu neveiksmju sērija, sākot ar atsalumu attiecībās ar Ēģipti, Irākas demokrātiskās pārvaldes pozīciju saļodzīšanos un beidzot ar "Islāma valsts" izvēršanos un varas gāšanu Jemenā.
„Nav nekāds noslēpums, ka mēs ar Izraēlas premjeru neesam vienisprātis par to, vai ASV jāturpina virzība uz mierpilnu risinājumu Irānas jautājumā. Taču, ja premjerministrs Natanjahu meklē efektīvāko veidu, kā nodrošināt, lai Irāna netiek pie kodolieročiem, tad šis ir labākais risinājums. Un eksperti to var apstiprināt. Teikšu vēl vairāk – nav un nebūs nevienas dienas, lai ASV negādātu par Izraēlas drošību un nebeigsies arī mūsu bažas par Irānas destabilizējošo politiku un draudiem Izraēlai,” uzsvēra Obama.
Par spīti līksmei Teherānas ielās, pat sākotnējā vienošanās par saprašanos neparedz vispārēju Rietumu sankciju atcelšanu, bet tikai to daļēju un pakāpenisku atvieglošanu. Turklāt pret Irānu piemērotas dažādas sankcijas. Pilnā mērā spēkā paliek ASV sankcijas par Irānas atbalstu terorismam, cilvēktiesību pārkāpumiem un ballistisko raķešu izstrādes programmu.
