Saskaņā ar telekanāla ABC ziņoto ASV prezidents Donalds Tramps par lēmumu piegādāt bruņojumu Kijevai paziņos jau tuvākajā laikā. Jebkuram pārdošanas darījumam būs nepieciešams Kongresa apstiprinājums.
ASV valdība šīs ziņas par nodomu Ukrainai piegādāt prettanku raķetes un cita veida letālo bruņojumu oficiāli nav apstiprinājusi. Taču Valsts departamenta pārstāve Hetera Nauerta tomēr piektdien paziņoja, ka ASV ir nolēmušas Kijevai nodrošināt "pastiprinātas aizsardzības spējas", lai palīdzētu stiprināt bruņotos spēkus, aizsargāt suverenitāti un "atturēt turpmāku agresiju". Viņa uzsvēra, ka Vašingtonas palīdzība ir domāta tikai aizsardzībai, piebilstot, ka Ukraina ir suverēna valsts un tai ir tiesības sevi aizstāvēt.
Iepriekš šonedēļ ASV Valsts departaments jau paziņoja, ka apstiprinājis eksporta licences Ukrainai, lai tā varētu pirkt konkrētus vieglos ieročus un šautenes no ASV ražotājiem.
Arī Kanādas valdība pagājušajā nedēļā jau bija paziņojusi, ka atļāvusi pārdot Kijevai letālo bruņojumu, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas drošībai un suverenitātei.
Kremlis šos soļus asi kritizējis. Krievija ASV un Kanādu brīdinājusi, ka tās uzņemas personīgu atbildību, piegādājot ieročus Kijevai, un paudusi, ka tas Ukrainas austrumos var izraisīt jaunu asinsizliešanu.
Iepriekš septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka jebkāds Savienoto Valstu lēmumus Ukrainai piegādāt letālus aizsardzības ieročus uzkurinās bruņoto konfliktu un var mudināt prokremliskos separātistus pastiprināt savas militāras kampaņas.
Vienlaikus tiek ziņots, ka apšaudes Ukrainas austrumos atkal pastiprinās. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO novērotāji šonedēļ pauda satraukumu par pamiera pārkāpumiem Austrumukrainā, kas pēdējās nedēļas laikā kļuvuši ievērojami biežāki. Vietējie mediji ziņojuši par intensīvām artilērijas apšaudēm un postījumiem abās frontes līnijas pusēs.
