ASV bruņoto spēku ģenerālis Marks Mailijs sacīja: "Pēdējais, ko mēs gribētu, ir iesūtīt aktīvā dienesta karavīrus mūsu pilsētās. Tas ir tikai pēdējais glābiņš visekstremālākajām situācijām. Šādas situācijas Vašingtonā nav. Tāpēc jūs braucat mājās."
Taču politiskās debates par pēdējo nedēļu notikumiem un nepieciešamajām pārmaiņām sabiedrībā tikai sākas.
Nu jau mazskaitlīgākos protestos aktīvisti turpina pieprasīt finansējuma samazināšanu rasismā vainotajai policijai. Amatpersonas drīzāk runā par kompromisiem, piemēram, atsevišķu funkciju deleģēšanu citām institūcijām. Vairākās pilsētās, piemēram, Hjūstonā jau pieņemts lēmums aizliegt policijai pielietot tādus spēka paņēmienus kā žņaugšana.
"Mēs ļoti daudz ko prasām no policistiem – tikt galā ar cilvēkiem, kuriem ir uzvedības un garīgās problēmas, cilvēkiem, kuri atkarīgi no narkotiskajām vielām un bezpajumtniekiem. Mēs prasām daudz. Mums pašiem vairāk jādomā, kā ar to tikt galā, nevis tikai prasīt no policijas būt par visu sociālo problēmu risinātājiem. Ja mēs nedarīsim neko, cilvēki mūs kritizēs. Tāpēc šie ir tikai pirmie soļi, ejot uz priekšu," uzsvēra Hjūstonas mērs Silvestrs Tērners.
Paralēli uzliesmojusi cīņa par vēsturisko piemiņu. Virknē ASV štatu apgāzti vai aprakstīti dažādu rasismā vainotu vēsturisku personu pieminekļi, pārsvarā saistīti ar ASV Pilsoņu kara Konfederācijas līderiem, kas bija pret verdzības atcelšanu. Aktīvistu nežēlastībā vairākās pilsētās krituši arī Amerikas atklājēja Kristofera Kolumba pieminekļi. Viņš vainots genocīdā pret Amerikas pirmiedzīvotājiem.
Izskanējusi arī prasība pārsaukt Konfederācijas militāro līderu vārdā nosauktās ASV militārās bāzes, ko Baltais nams uzreiz krasi noraidījis.
Baltā nama preses sekretāre Keilija Makenanija paziņoja: "Šis nāk tieši no prezidenta – šīs monumentālās un ļoti secīgās bāzes ir daļa no mūsu varenā amerikāņu vēsturiskā mantojuma, kurā izcīnītas uzvaras un brīvības. ASV tur apmācījušas mūsu varoņus, kas uzvarēja divos pasaules karos. Līdz ar to mana administrācija netaisās pat izskatīt šo slaveno militāro objektu pārsaukšanu. Mūsu kā varenākās pasaules valsts vēsturi nedrīkst aizskart. Cieniet mūsu bruņotos spēkus!"
Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka reizē ar citu Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu viņš atsāks savas kampaņas mītiņus pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Pirmajam mītiņam ar atbalstītājiem izvēlēts simbolisks datums un vieta, liekot domāt, ka prezidents veltīs īpašu uzmanību starprasu attiecībām laikā, kad viņa administrācija daudz kritizēta par tās attieksmi pret Džordža Floida nogalināšanas izsauktajiem protestiem.
KONTEKSTS:
Kopš maija beigām ASV notiek protesti, ko izraisīja melnādainā Džordža Floida nāve policijas aizturēšanas laikā Mineapolē. Tie ir gan miermīlīgi protesti, kuros iedzīvotāji iestājas par afroamerikāņu iedzīvotāju līdztiesību un pret policijas vardarbību, gan arī vardarbīgi grautiņi. Vairākās lielpilsētās tika ieviestas stingras komandantstundas.
