ASV prezidents Džo Baidens trešdien aptuveni stundu runāja pa telefonu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Ukrainas armija ir izmantojusi mūsu piegādātos ieročus ar postošu efektu. Krievijai gatavojoties pastiprināt uzbrukumu Donbasa reģionā, Savienotās Valstis turpinās nodrošināt Ukrainai iespējas sevi aizstāvēt," paziņoja Baidens.
ASV prezidents norādīja, ka jaunajā palīdzības paketē būs iekļautas ieroču sistēmas, kādas ASV jau ir piegādājušas Ukrainai, kā arī citi ieroči, kas izvēlēti atbilstoši gaidāmajam Krievijas plašākam uzbrukumam Austrumukrainā.
Zelenskis tviterī pavēstīja, ka ar Baidenu apspriedis militāro palīdzību un iespējamo makro-finansiālo palīdzību.
Continued constant dialogue with @POTUS. Assessed Russian war crimes. Discussed additional package of defensive and possible macro-financial aid 🇺🇦. Agreed to enhance sanctions.
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) April 13, 2022
Jaunajā ASV palīdzības paketē ietverti smagie ieroči, kādus Vašingtona iepriekš attiecās piegādāt Ukrainai, baidoties no konflikta saasināšanās.
Neskaitot jauno palīdzības paketi, ASV ir piegādājušas Ukrainai vai apsolījušas piegādāt jau 1400 pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger", 5000 prettanku raķešu "Javelin", 7000 citu prettanku ieroču, vairākus simtus bezpilota lidaparātu "Switchblade", 7000 šauteņu, 50 miljonus ložu un cita veida militāro aprīkojumu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
