ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņojusi, ka spers „papildus soļus”, lai aizsargātu Savienoto Valstu apmācītos kaujiniekus Sīrijā. Vašingtona ir gatava „izmantot militāro spēku, kur nepieciešams, lai aizsargātu koalīcijas apmācītos un apgādātos Sīrijas opozīcijas kaujiniekus”, pirmdien paziņoja Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnests.
Viņš lika saprast, ka šim mērķim ASV būtu gatavas vērsties arī pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada armijas spēkiem.
Baltais Nams atzina, ka līdz šīm Asada režīms nav traucējis ASV atbalstītajiem spēkiem, bet tajā pašā laikā Vašingtona brīdināja Asadu „neiejaukties”.
Vēlāk Pentagons apstiprināja, ka pagājušajā piektdienā ASV pirmo reizi izmantojušas uzlidojumos, lai aizsargātu Savienoto Valstu apmācītos mērenās opozīcijas kaujiniekus Sīrijā. Pentagona pārstāvji presei norādīja, ka piektdien uzlidojumi īstenoti, domājams, teroristiskā grupējuma „Al-Qaeda” Sīrijā atzara, grupējuma „Al Nusra” kaujiniekiem, ka tobrīd uzbrukuši mērenās opozīcijas spēkiem. Pentagona preses sekretārs kapteinis Džefs Deiviss norādīja, ka ASV sniegs aizsardzību Savienoto Valstu apmācītajiem mērenās opozīcijas kaujiniekiem „neatkarīgi no tā”, kas viņiem uzbrūk.
Džihādistu grupējums „Al Nusra” ir viens no ietekmīgākajiem Sīrijā. Tas pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka ir sagūstījis vairākus ASV apmācītos opozīcijas kaujiniekus no tā dēvētās „30.divīzijas”.
Vašingtonas paziņojumus par gatavību spert papildu soļus ASV apmācīto opozīcijas kaujinieku aizsardzībai Sīrijā nosodījusi Krievija, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sabiedrotā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Baltā Nama paziņojumus raksturoja kā „neproduktīvus”, brīdinot, ka „tas var sarežģīt uzdevumu cīnīties pret terorismu” Sīrijā.
Vizītes laikā Katarā viņš pauda satraukuma par Vašingtonas paziņojumu, ka, „lai aizsargātu [ASV apmācīto kaujinieku] grupas gaisa spēkiem var tikt dota atļauja uzbrukt jebkuriem spēkiem, kas varētu tik uzskatīti par šķērsli šo grupējumu darbībai”.
Lavrovs pirmdien Katrā tikās ar ASV Valsts sekretāru Džonu Keriju, kā arī Saūda Arābijas ārlietu ministru, lai apspriestu situāciju Sīrijā. Visi trīs vienojušies, ka „ir nepieciešams jēgpilns politiskās pārejas” process, vēlāk paziņoja Vašingtona. Kopš kara sākuma 2011.gadā ir bijuši mēģinājumi iekustināt miera procesu, taču bez panākumiem.
Vizītes laikā Katarā Lavrovs arī detalizētāk izklāstīja Maskavas piedāvājumu izveidot jaunu starptautisko koalīciju cīņai pret radikālo džihādistu grupējumu „Islāma valsts”, kas pārņēmis plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. Šobrīd uzlidojumus pret to īsteno ASV vadīta starptautiska koalīcija, nesen iesaistījās arī Turcija, bet Krievija operācijās nepiedalās. Kā vēsta Krievijas laikraksts „Kommersant”, Maskava piedāvā izveidot plašāku koalīciju, kurā iesaistītos Sīrijas un Irākas armijas, kurdi un reģiona valstis. Tiesa, Sīrijas armijas prezidenta Asada vadībā iesaistīšanai iebilst ASV un tās arābu sabiedrotie, kas joprojām pieprasa Asada atkāpšanos, bet Krievija, kā līdz šīm, kategoriski noraida šādu pieeju.
