Dienas ziņas

Samitā izvērtē pasaules bioloģisko dažādību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ASV demokrāti pieprasa Trampa atstādināšanu

ASV Pārstāvju palātas demokrāti centīsies panākt Trampa atstādināšanu no amata

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Pārstāvju palātas demokrāti pirmdien centīsies panākt Donalda Trampa atstādināšanu no prezidenta amata. Ja viceprezidents Maiks Penss nepiekritīs prezidenta atstādināšanai, Pārstāvju palāta iniciēs Trampa impīčmenta procesu. Tomēr ir ļoti iespējams, ka centieni panākt Trampa atstādināšanu vismaz pagaidām cietīs neveiksmi. 

ASV demokrāti centīsies panākt Trampa atstādināšanu no amataRihards Plūme

Deviņas dienas līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijai vairāk nekā puse jeb 56% “ABC News” un ”Ipsos” aptaujas respondentu sacījuši, ka pēc prezidenta Trampa atbalstītāju uzbrukuma ASV Kapitolijam viņš no amata būtu jāatstādina. 67% uzskata, ka par notikušo Kapitolijā liela daļa vainas būtu jāuzņemas tieši Trampam. Pēc pagājušās nedēļas notikumiem Vašingtonā kritika pret Trampu un aicinājumi viņu atstādināt izskan no daudziem politiķiem – gan no demokrāiem, gan no republikāņiem.

Pārstāvju palāta pirmdien plāno pieņemt rezolūciju, kurā viceprezidents Maiks Penss tiks aicināts izmantot konstitūcijas 25. labojumu, kas paredz, ka valdība ar balsu vairākumu var atstādināt prezidentu, kas nav spējīgs pildīt pienākumus. Šis labojums ASV vēsturē vēl nav ticis izmantots, un tā vien šķiet, ka tas netiks izmantots arī šoreiz. Ja Penss nepiekritīs Trampa atstādināšanai, izmantojot 25. labojumu,

Pārstāvju palāta iniciēs Trampa impīčmenta procesu. To apliecinājusi Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, uzsverot, ka Trampa turpmāka atrašanās pie varas apdraud demokrātiju Savienotajās Valstīs.

Pārstāvju palāta jau nobalsoja par Trampa impīčmentu 2019. gadā saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu par Trampa telefonsarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tomēr impīčments cieta neveiksmi, jo to neatbalstīja Kongresa augšpalāta Senāts. 

“Mums jau ir visa Donalda Trampa runa no mītiņa, kurā viņš aicina cilvēkus uzbrukt Kongresam un kapitolijam. Mums ir viņa vairākkārt atkārtotie paziņojumi sociālajos medijos. Tā kā mums nevajag lielu izmeklēšanu, jo viss ir atklāti pieejams. Tā ir atšķirība no iepriekšējās reizes, kad nācās noskaidrot, ko prezidents tieši teicis, ko zināja viņa padomnieki un ko – Ukrainas puse. Šajā gadījumā bija atklāta cilvēku uzkūdīšana, lai apturētu elektoru balsu sertifikāciju kongresā. Tas bija apvērsuma mēģinājums, lai apturētu Džo Baidena un Kamalas Harisas inaugurāciju 20.janvārī,” par pašreizējo situāciju sacīja kongresmenis Teds Ljē.

Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Džordžs Vils uzskata, ka prezidenta atstādināšanai lielas jēgas nav.

“Es domāju, ka 25. labojums šobrīd ir slikta ideja. Tas būtībā tika rakstīts, lai atstādinātu darbnespējīgu prezidentu, bet Tramps diemžēl šobrīd tāds nav. Kas attiecas uz impīčmentu – šo procedūru var censties ātri noslēgt, tomēr arī šim solim jēga būs drīzāk kā profilaktiskam pasākumam, lai novērstu pamatotas bailes, ka prezidents var sadarīt kaut ko līdzīgu redzētajam un atrasties pie varas. Es domāju, ka būtu labāk, ja civēki vienkārši nomieirnātos un ļautu laikam iztecēt, jo daudz laika vairs šai prezidentūrai nav atlicis,” norādīja Vils.

JA ASV Kongress izšķirsies par impīčmenta procedūru,

Tramps kļūs par pirmo prezidentu ASV vēsturē, kuru šādi mēģinās atstādināt divreiz.

Tomēr pat ja impīčments tiks apstiprināts ASV pārstāvju palātā, prezidenta atstādināšana būs Senāta rokās, kur šim lēmumam nepieciešams divu trešdaļu senatoru atbalsts.

Pagaidām neviens no republikāņu senatoriem nav paziņojis, ka ir gatavs atbalstīt prezidenta atstādināšanu un vairāki vadošie republikāņi to nosaukuši par nevajadzīgu un politiski motivētu procesu. Lai gan impīčmenta prāvu nav iespējams pabeigt pirms jaunā prezidenta inaugurācijas, šī procesa noslēgšana pēc Trampa aiziešanas no Baltā Nama liegtu viņam vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu, kas pašlaik vēl ir iespējams, kā arī liegtu ieņemt jebkādu citu augstu amatu valsts pārvaldē.

Īpašā bēru procesijā no sava kolēģa Braiena Siknika atvadījās Vašingtonas likumsargi. Sikniks gāja bojā no Kapitolija grautiņa laikā gūtajām traumām, kad saniknotais pūlis ielauzās ASV likumdevēju darba vietā. Kopumā liktenīgajā vakarā dzīvību zaudēja pieci cilvēki.

Kā uzskata ASV demokrātu politiķi, par notikušo līdzatbildīgs ir prezidents Tramps, jo viņš uzkurināja pūli pirms ielaušanās Kapitolijā.

Tikmēr Kapitolija apsardze tagad tikusi pastiprināta, ap vēsturisko ēku uzceļot aptuveni divus metrus augstu melnu metāla sētu. Aizejošais Kapitolija policijas priekšnieks Stīvens Sands apsūdzējis Pārstāvju palātas un Senāta drošības amatpersonas par to, ka tās pirms Kapitolija nemieriem un to laikā kavējušas Nacionālās gvardes izsaukšanu. Ekstrēmisti gan Vašingtonā, gan štatu galvaspilsētās draudējuši tuvākajās dienās īstenot jaunas akcijas. 

Svētdien sadursmes starp Trampa atbalstītājiem un pretiniekiem jau notikušas Sandjego pilsētā, un to laikā cietuši arī policisti.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt