Kongresa republikāņi tikmēr apgalvo, ka pieņemtā rezolūcija esot politiska izrādīšanās un Kongress ar to nevar ierobežot prezidenta konstitucionālās pilnvaras.
Rezolūciju par prezidenta Trampa militāro pilnvaru ierobežošanu Kongresa Pārstāvju palātā izdevās apstiprināt ar 224 balsīm pret 194. Par to nobalsoja gandrīz visi klātesošie Pārstāvju palātas demokrāti un trīs kongresmeņi no Trampa pārstāvētās republikāņu partijas.
Kā skaidro demokrātu līderi – šis ir viens no daudzajiem juridiskajiem soļiem, kurus Kongress plānojis spert, lai ierobežotu prezidenta iespējas rīkoties bez konsultācijām ar likumdevējiem, kā tas notika pagājušajā nedēļā, kad Tramps apstiprināja letālo drona uzlidojumu pret Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani.
“Šī rezolūcija ir solis mūsu konstitucionālā pienākuma pildīšanai, lai iegrožotu prezidentu, kura vienpusējā rīcība mūs ir izolējusi no mūsu sabiedrotajiem, palielinājusi ar kodolieročiem bruņotas Irānas risku un mūs visus padarījusi mazāk drošus.
Visbeidzot, es ceru, ka šodienas balsojums būs pirmais plašākā cīņā par Kongresa pilnvaru stiprināšanu kara un militārajos jautājumos,” paziņoja demokrātu kongresmenis Adams Šifs.
Rezolūcijā teikts, ka ASV bruņotajiem spēkiem aizliegts iesaistīties bruņotā konfrontācija ar Irānu, ja vien netiek dota Kongresa atļauja. Par vienīgo izņēmumu noteikts gadījums, ja pret Savienotajām Valstīm tiek vērsts nenovēršams uzbrukums.
Tomēr rezolūcija vēl jāapstiprina Senātā, kur ir republikāņu vairākums un republikāņi uzskata, ka prezidents rīkojās atbilstoši konstitūcijā noteiktajām pilnvarām.
“Lēmumi ir jāpieņem zibenīgi, bet mani konkurenti to negrib. Viņi grib, lai es sāku zvanīties, lai eju uz Kongresu, lai viņus aicinu uz Balto namu parunāties. Šodien jūs varat? Ak nē, šodien nē, varbūt pārcelsim par pāris dienām? Jā, protams! Un tā tālāk. Nē, tā nevar.
Mēs saņēmām zvanu un uzzinājām, kur Soleimani bija. Zinājām, kur viņš dosies un bija jāpieņem lēmums,” uz rezolūciju reaģēja Tramps.
1973.gadā pieņemtais Kara pilnvaru likums liek Baltā nama administrācijai konsultēties ar Kongresu par nozīmīgām militārām darbībām. Taču ASV prezidenti to nav ievērojuši jau vairākkārt, piemēram, sākot bombardēšanas kampaņas Kosovā 1999.gadā un Lībijā 2011. gadā.
