Finanšu gads ASV sākas pirmajā oktobrī, taču pagājušajā šajā termiņā amerikāņu likumdevējiem neizdevās panākt vienošanos par 2014. gada budžeta projektu. Tas noveda pie ASV Valdības slēgšanas un piespiedu atvaļinājumos bija spiesti doties aptuveni 850 000 valdības iestāžu, sociālās sfēra, muzeju un nacionālo parku darbinieku. Vairāk nekā divu nedēļu ilgā krīze noveda pie ASV ekonomikas izaugsmes samazināšanās par aptuveni pus procentu, līdz oktobra vidū ASV prezidents Baraks Obama parakstīja vienošanos par pagaidu valsts iestāžu darba atjaunošanu un valsts parāda limita celšanu, tādējādi nodrošinot valdības darba finansēšanu līdz 15. janvārim.
Tuvojoties 15. janvārim un pieaugot bažām par kārtējo iespējamo valdības darba apturēšanu un parādu griestu sasniegšanu, ASV Kongresam ir izdevies panākt kompromisu par valdības finansēšanu līdz šī gada 30. septembrim. Saskaņā ar šo projektu, valdības darba nodrošināšanai tiek piešķirts vairāk nekā viens triljons dolāru. Jaunajā projektā plānots piešķirt papildus 45 miljardus militārajām un vietējā programmām, kā arī 85-us miljardus Afganistānas kara finansēšanai, lai arī tradicionāli šis finansējums tiek apspriests ārpus budžeta.
Kā norāda aģentūra „Reuters”, lai arī jaunais budžeta projekts paredz nedaudz palielināt finansējumu gandrīz visām programmām, papildus finansējums nav paredzēts Pieejamās Aprūpes aktam. Eksperti gan norāda, ka plānotā vienošanās netraucēs Obamas administrācijai realizēt apjomīgo veselības aprūpes reformu. Tā dēvētā „Obamacare" programma paredz masveidā iekļaut iedzīvotājus veselības apdrošināšanas programmā un iedzīvotāji tai var pieteikties līdz šī gada martam. Tieši "Obamacare" finansēšana bija viens no galvenajiem strīdu avotiem, kas pagājušajā gadā noveda pie valdības slēgšanas, republikāņu politiķiem uzskatot šo programmu par nepārdomātu un neefektīvu.
Jaunajā budžeta projektā ir noraidīts arī ASV finanšu ministrijas aicinājums novirzīt starptautiskajā valūtas fondā esošā ārkārtas palīdzības fonda finansējumu tādu reformu veikšanai, kas saglabātu ASV balsošanas varu Valūtas fondā, vienlaicīgi garantējot vairāk varas tādai ekonomikai kā Ķīnai un Brazīlijai.
Kā paziņojuši abu partiju pārstāvji senātā, kā jau ar katru kompromisu arī šis dokuments pilnībā neapmierinās visus, taču tik nozīmīgs projekts kā budžets arī nedrīkst atspoguļot tikai vienas partijas vēlmes.
Visticamāk, ka balsojums par šo projektu notiks jau šajā nedēļā, taču pirms tam partijām tomēr nāksies lemt arī par pagaidu finansēšanas perioda pagarināšanu aptuveni par trijām dienām.
