Lēmums par atbalsta palielināšanu esot pieņemts saistībā ar Krievijas aktivitātēm Ukrainā.
ASV plāno palielināt savu lomu NATO gaisa telpas patrulēšanā virs Baltijas valstīm.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Parīzē ticies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Saruna esot bijusi dažu minūšu garumā un fokusēta uz notikumiem Ukrainā, vēsta AFP.
Pēc Baltijas valstu lūguma ASV nodrošinās papildus sešu iznīcinātāju klātbūtni patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Andis Jēkabsons.
"Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis apstiprina, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un tas ir balstīts uz Baltijas valstu lūgumu, proti, papildus tiktu izvietoti Baltijas valstu patrulēšanas misijā seši NATO iznīcinātāji. Pagaidām ir runa par šāda veida atbalstu," norādīja Jēkabsons.
ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, trešdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels.
"Aizsardzības ministrija šorīt veic pasākumus mūsu sabiedroto atbalstam," uzrunājot ASV likumdevējus, sacīja Heigels, piebilstot, ka paredzēts paplašināt aviācijas mācības Polijā un nodrošināt lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā.
NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm kopš 3.janvāra patruļas nodrošina četri ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C "Eagle".
Pēdējā laikā atkal palielinājusies Krievijas armijas lidmašīnu parādīšanās Baltijas jūrā pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas.
Otrdien NATO patruļlidmašīnas šodien virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas divus Krievijas armijas iznīcinātājus "Su-24".
NATO patruļlidmašīnas arī februārī virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem vairākas reizes konstatējušas Krievijas armijas lidmašīnas. Konstatēta gan transportlidmašīna "An-12", iznīcinātāji "Su-24" un "Su-27", kā arī radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas "Il-20".
Latvijas Aizsardzības ministrija jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku lidojumi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas ir konstatēti pietiekami regulāri un to aktivitāte ir augusi pēdējo piecu gadu laikā.
Krievijas armijas lidaparāti Latvijas tuvumā visbiežāk tika manīti pērn vasarā un rudenī. Bija reizes, kad vienlaikus pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem tika konstatētas astoņas Krievijas armijas lidmašīnas.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
