Obama atzinis, ka arvien ir situācija, kad pastāv neparasti un ekstraordināri draudi ASV drošībai un ārpolitikai. Šos draudus rada politika un cilvēki, kas grauj demokrātiskos procesus un institūtus Ukrainā, apdraud tās teritorijas vienotību un suverenitāti.
Ar prezidenta lēmumu pagarināts visu pērn noteikto sankciju darbības termiņš. Sankcijas skar gan Krievijas valdības augstākās amatpersonas, gan Kremlim pietuvinātus biznesmeņus un viņu uzņēmumus. Tāpat sankcijas noteiktas pret bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa līdzgaitniekiem.
Jau vēstīts, ka februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.
12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
