Baltā nama paziņojumā norādīts, ka Krievijas rīcība arvien rada draudus ASV nacionālās drošības interesēm un ārpolitikai.
Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnests skaidroja, ka sankcijas noteiktas pret atsevišķām Krievijas ekonomikas nozarēm - kā bruņojuma ražošana un enerģētika, tāpat arī pret atsevišķiem uzņēmumiem un amatpersonām, kuras Vašingtona uzskata par vainīgām konflikta eskalācijā Ukrainā.
Jaunais sankciju termiņš noteikts līdz nākamā gada 6. martam. Sankciju atcelšanu var panākt, ja Maskava izpildīs pēdējā pamiera vienošanos, kas tika noslēgta Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Viens no galvenajiem līguma punktiem ir atdot valdībai Kijevā kontroli pār robežu ar Krieviju Ukrainas austrumos. Tieši ar šī punkta izpildi Maskava un tās atbalstītie separātisti nesteidzas.
Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Savukārt Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no ES valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.
