Amatpersona norādīja, ka Baltais nams nesteigsies ar lēmuma pieņemšanu klimata izmaiņu jautājumā un strādās, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Viņš diplomātiski piebilda, ka izprot partnervalstu bažas, tomēr atteicās sniegt tiešu atbildi par attieksmi pret Parīzes klimata vienošanos.
Tikmēr vairāku citu valstu pārstāvji sanāksmē pauda cerības, ka Vašingtona apņemsies samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju. Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema uzsvēra, ka patlaban ir pēdējais brīdis, lai novērstu izmaiņas un to radītās sekas.
Neskaidrības par ASV klimata politiku palielina arī citu šīs valsts amatpersonu izteikumi. Piemēram, Vides aizsardzības pārvaldes vadītājs Skots Pruits iepriekš izteicās, ka Parīzes vienošanās ir slikts līgums, kas samazinās darbavietu skaitu.
Parīzes nolīgumā definēta vairākas apņemšanās - noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu pēc Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda pēc Celsija robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.
Saskaņā ar vienošanos katrai valstij nenoteic konkrētas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet gan ļauj tās noteikt pašām valstīm.
Lai Parīzes līgums kļūtu juridiski saistošs, to vajadzēja apstiprināt 55 valstīm, kas saražo 55% no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Pērn rudenī nepieciešamo parakstu skaitu izdevās savākt. Parīzes līgumam pievienojās arī ASV, kas kopā ar Ķīnu ir lielākie atmosfēras piesārņotāji pasaulē un kopā atbildīgas par 38% piesārņojuma.
Tikmēr jaunākie dati par 2016.gadu apstiprina iepriekš lēstās bažas, ka sasilšanas ziņā apsteigts 2015.gads, kas iepriekš uzskatīts par siltāko novērojumu vēsturē.
