Tikmēr lēmums par ieroču piegādi Ukrainai tā arī nav pieņemts, lai gan Kongresā tika aktualizēts. Baltais Nams uzsver, ka prezidents Baraks Obama par ieroču piegādēm vēl domā, taču pastāvot bažas par to, ka šāds lēmums varētu izraisīt konflikta saasināšanos.
Vairāki republikāņu senatori tam nepiekrīt un uzskata, ka pašreizējā palīdzība būs neefektīva un jaunas ofensīvas gadījumā nespēs būtiski palīdzēt Ukrainai aizstāvēt savu zemi. Kongresmeņi arī norāda, ka pēdējās dienās turpinājies Krievijas tanku un smagās artilērijas ieplūdums separātistu kontrolētajā teritorijā, kas varētu liecināt par gatavošanos plaša mēroga uzbrukumam.
Jau vēstīts, ka 12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
