ASV Valsts departaments atgādināja, ka tilts ir uzbūvēts bez Ukrainas valdības atļaujas, tādējādi apstiprinot Maskavas gatavību arī turpmāk pārkāpt starptautiskos likumus.
Tiek uzsvērts, ka ar jauno tiltu Krievija ne tikai vēlas nostiprināt Krimas nelikumīgo sagrābšanu, bet arī cenšas ierobežot kuģošanas iespējas. Tieši tāpēc sankcijas pret Krieviju būs spēkā tik ilgi, kamēr Krima neatgriezīsies Ukrainas sastāvā.
Otrdien šādu nosodījumu izteica arī Eiropas Savienība.Tikmēr Krievijas vēstniecība ASV norādījusi, ka šāda reakcija esot bijusi gaidāma, paziņojot, ka Krima ir Krievija un nevienam netiks prasīta atļauja celt transporta infrastruktūras objektus, kas kalpo dažādu reģionu iedzīvotāju interesēm.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka šādi Krievija apliecina nevēlēšanos pildīt Minskas vienošanos. Ārlietu ministrija uzskata, ka sankcijas pret Krieviju jāpatur spēkā, jo tā pārkāpj starptautiskās tiesības un Ukrainas teritoriālo integritāti.
KONTEKSTS:
15. maijā oficiāli atklāts tilts, kas Krieviju savieno ar tās anektēto Krimas pussalu. Tilts ir 19 kilometrus garš, un pa to diennaktī varēs pārvietoties 40 000 automašīnu. Projekta autori arī informē, ka gadā pa būvi varēs pārvest 14 miljonus pasažieru un 13 miljonus tonnu kravas. Pasākumā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krimas Autonomo Republiku pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja 2014.gadā. Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Bet 2014. gada aprīlī sākās sadursmes Ukrainas austrumos, kas ilgst joprojām par spīti starptautiskās sabiedrības centieniem atrisināt prokrievisko separātistu un oficiālās Kijevas konfliktu.
