ASV nosaka sankcijas vēl vienai ar «Nord Stream 2» saistītai kompānijai

ASV valdība paziņojusi, ka nosaka sankcijas vēl vienai ar Krievijas gāzesvadu “Nord Stream 2” saistītai kompānijai un vienam kuģim. Tiesa, prezidenta Džo Baidena administrācija nav piemērojusi sankcijas galvenajam gāzesvada būvniekam, secinot, ka “Nord Stream 2” tik un tā tiks pabeigts un iedarbināts.

Lai gan Vācijas regulators ir apturējis gāzesvada sertifikāciju, tomēr sagaidāms, ka “Nord Stream 2” pilnīga apstiprināšana tiks vien aizkavēta. Tikmēr eksperti norāda uz Maskavas centieniem gāzes piegādes izmantot saviem ģeostratēģiskiem mērķiem.

Krievija izdara spiedienu uz Eiropu

ASV nosaka sankcijas vēl vienai ar «Nord Stream 2» saistītai kompānijai
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecība tika pabeigta septembrī, bet oktobra sākumā tika uzsākta gāzes iesūknēšana. Paredzēts, ka pa gāzesvadu “Nord Stream 2” ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecība izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Analītiķi norāda, ka negatīvās gāzesvada projekta sekas manāmas jau tagad, proti, “Nord Stream 2” tagad tiek saistīts ar enerģijas cenu kāpumu Eiropā. Kritiķi rietumvalstīs cenu kāpumā vaino Krieviju, apgalvojot, ka Maskava nepalielina piegādes, lai piespiestu Eiropu vairāk noslēgt ilgtermiņa līgumus un panāktu ātrāku gāzesvada “Nord Stream 2” apstiprināšanu.

Krievijas interesēs ir uzturēt augstas gāzes cenas

“Mēs esam redzējuši vairākas ziemas, kurās Krievija gāzes piegādes izmantoja kā ieroci ģeostratēģiskiem mērķiem. Un pēdējos notikumus var skatīt līdzīgā kontekstā. Jo mēs esam auksto konfliktu “karstajā fāzē”, kas ietver Ukrainu un Baltkrieviju. Un tas noteikti ir Krievijas interesēs – redzēt ļoti augstas gāzes cenas,” skaidro Berlīnē bāzētās Stenforda Universitātes profesors Ulrihs Brukners.

“Eiropā vairākas valstis ir atkarīgas no Krievijas gāzes, un šī atkarība atšķiras no valsts uz valsti. Un tas arī izskaidro, kādēļ mums ir šāds kakofonisks orķestris, proti, vieni grib, lai gāzesvads sāk darbu pēc iespējas ātrāk, citi uzskata, ka tas ir kārtējais ierocis Putina rokās, kas var tikt vērsts pret visu Eiropu.”

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens tagad paziņojis, ka ASV nosaka jaunas sankcijas pretkuģniecības kompāniju “Transadria Ltd” un kompānijas kuģi “Marlin”, kas saistīti ar Krieviju.

Kā teikts Blinkena paziņojumā, lai gan Baidena administrācija iebilst pret “Nord Stream 2” cauruļvadu, tostarp izmantojot sankcijas, “mēs turpinām strādāt ar Vāciju un citiem sabiedrotajiem un partneriem, lai samazinātu cauruļvada radītos riskus”.

Vācijas valdības veidotāju vidū nav vienprātības par "Nord Stream"

Tomēr līdz šim ne sankcijas, ne politiskais spiediens nenoveda pie gāzesvada būvniecības apturēšanas. Vācija, vienojoties ar Baidena administrāciju, piekrita ekonomiskam atbalstam Ukrainai pārejā uz tīru enerģiju un paziņoja, ka uzstās, lai Krievija turpinātu gāzes plūsmu caur Ukrainu.

Vācijas Federālā tīklu aģentūra “Bundesnetzagentur” novembra vidū apturēja gāzesvada sertifikācijas procedūru. Tomēr arī tā ir tikai formāla aizķeršanās un tiek pieļauts, ka tas gāzesvada apstiprināšanas procedūru aizkavēs vien par dažiem mēnešiem.

Jaunajā Vācijas valdībā būs asi pret “Nord Stream 2” noskaņotie ''zaļie'', kuru līdere Annalēna Bērboka iestājusies par stingru kursu attiecībās ar Maskavu un norādījusi, ka šī gāzesvada būvniecības ideja ir pretrunā sankcijām.

Tikmēr sociāldemokrāti, kuru līderis Olafs Šolcs, visticamāk, kļūs par jauno kancleru, ir daudz pielaidīgāk noskaņoti pret Krievijas gāzesvadu, vēl pielaidīgāk nekā iepriekšējā Vācijas valdība.

KONTEKSTS:

"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Cauruļvada būvēšana tika pabeigta 2021. gada septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt