Haiti premjerministra pienākumu izpildītājs Klods Žozefs paziņojis, ka viņa vadītā valdība ir lūgusi ASV un Apvienoto nāciju organizācijai (ANO) nosūtīt uz valsti karavīrus. Tas esot nepieciešams, lai aizsargātu Haiti ostas, lidostas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī nodrošinātu stabilitāti pirms septembrī plānotajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersonas paziņojušas, ka Vašingtona pašlaik neizskata iespēju sniegt militāro palīdzību Haiti.
ANO pārstāvji apstiprinājuši, ka institūcija ir saņēmusi Haiti militārās palīdzības lūgumu, taču gala lēmums būšot jāpieņem ANO Drošības padomei.
Iepriekšējo reizi ārvalstu karaspēku Haiti ieveda 1915. gadā, pēc tam, kad satrakots pūlis uz ielas līdz nāvei piekāva toreizējo valsts prezidentu Vilbrēnu Gijomu Sanu. ASV prezidents Vudro Vilsons uz Haiti nosūtīja jūras kājniekus. Vilsons Haiti militāro okupāciju, kas ilga gandrīz 20 gadus, attaisnoja ar nevēlēšanos pieļaut anarhiju kaimiņvalstī.
Haiti pagaidu valdība izsludināja ārkārtas stāvokli pēc tam, kad naktī uz trešdienu bruņoti cilvēki iebruka valsts prezidenta Žovenela Moiza privātajā rezidencē un nogalināja viņu. Uzbrukumā smagi ievainoja arī valsts pirmo lēdiju.
Haiti policija apgalvo, ka Moiza slepkavību pastrādāja algotņu grupējums, kura sastāvā bija 26 Kolumbijas pilsoņi un divi ASV pilsoņi. 17 uzbrucējus, tostarp abus amerikāņus, izdevās aizturēt pēc apšaudes netālu no galvaspilsētas Portoprensas. Trīs algotņus nogalināja, bet astoņiem izdevās aizbēgt.
Kolumbijas policija atklājusi, ka 17 aizdomās turamie kolumbieši laikā no 2018. līdz 2020. gadam ir atvaļinājušies no Kolumbijas armijas.
Baltais nams paziņojis, ka uz Haiti dosies ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Iekšzemes drošības departamenta darbinieki, lai palīdzētu Moiza slepkavības izmeklēšanā. Haiti varasiestādēm palīdzību sniegs arī Kolumbijas izlūkdienesti un Interpols.
Haiti varasiestādes nav atklājušās prezidenta slepkavības iespējamos motīvus un to, kā slepkavu vienībai izdevās netraucēti tikt garām Moiza rezidences apsardzei.
Nogalinātais prezidents tika apsūdzēts korupcijā un plānos nostiprināt savu varu. Viņa īstenotā politika Haiti izraisīja plašus protestus.
Pēc Moiza slepkavības sevi par valsts vadītāju pasludināja premjers Klods Žozefs. Viņu par valsts leģitīmo vadītāju līdz nākamajām vēlēšanām atzīst arī ANO.
Taču piektdien, 9. jūlijā, Haiti parlamenta augšpalātas Senāta locekļi par valsts pagaidu prezidentu apstiprināja Senāta priekšsēdētāju Žozefu Lambēru. Taču nav skaidrs, vai Lambērs var pildīt valsts vadītāja pienākumus, jo Senātam kopš 2019. gada nav kvoruma.
Saskaņā ar Haiti konstitūciju prezidenta nāves gadījumā viņa pienākumi ir jāpārņem Augstākās tiesas priekšsēdētājam, taču pašreiz šis amats ir vakants, raksta “Reuters”.
