Senatoru nespēja vienoties par pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem nozīmē, ka no šodienas speciālie dienesti nevarēs noklausīties iedzīvotāju tālruņu sarunas un veikt to ierakstus.
Parlamenta apakšpalātas maija vidū pieņemtie labojumi paredzēja, ka šīs darbības drošībnieki varēs īstenot pēc slepenās nacionālās drošības tiesas apstiprinājuma. Īsi pirms debatēm ASV prezidents aicināja savus politiskos oponentus no republikāņu partijas atbalstīt likuma darbības pagarināšanu.
Savukārt tā oponenti norāda, ka Nacionālās drošības pārvaldes īstenotā datu vākšana pārkāpj iedzīvotāju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Bija plānots, ka līdzšinējā programma tiks aizstāta ar mērķtiecīgu datu vākšanu, ko politiķi un cilvēktiesību aktīvisti uzskata par ļoti labu kompromisu. Likumprojektam gan vēl nepieciešams apstiprinājums skeptiski noskaņoto republikāņu kontrolētajā ASV Senātā.
Par pretrunīgi vērtēto Nacionālās drošības aģentūras izsekošanas programmu plašākai sabiedrībai kļuva zināms 2013. gadā, kad šo slepeno informāciju nopludināja bijušais izlūkdienestu darbinieks Eduards Snoudens. Toreiz aģentūra bija spiesta atzīt, ka par spīti apjomīgajiem izsekošanas projektiem nekādi terora akti tā arī netika novērsti, taču Snoudena rīcība tika traktēta kā nacionālās drošības apdraudējums.
Līdzšinējā izsekošanas programma bija daļa no 2001. gadā pēc 11. septembra terora aktiem pieņemtā „Patriotu akta”, kas ievērojami paplašināja ASV specdienestu tiesības iegūt personu privātos datus un īstenot apjomīgu noklausīšanos. Tās laikā tika apkopoti visi dati par telefonsarunām ASV, pēc tam tos salīdzinot ar terorismā aizdomās turēto personu datu bāzi.
