ASV nevēlas pārtiku Eiropā marķēt ar ĢMO norādēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Jebkāda vienošanās jābalsta uz zinātniskiem faktiem. Tā šonedēļ Briselē norādīja ASV lauksaimniecības sekretārs Toms Vilsaks. Viņš arī iebilda pret ideju norādīt uz iepakojuma, ka produkts satur ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) sastāvdaļas, jo tas varot radīt signālu, ka šādi produkti ir bīstami.

Bet neviens vēl neesot zinātniski pierādījis, ka tā tas būtu, piebilda ASV lauksaimniecības sekretārs. Pārtikas drošība ir viens no smagākajiem sarunu punktiem Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumā.

Gan eiropiešiem, gan amerikāņiem trūkstot informācijas par to, kas patiesībā notiek otrā okeāna krastā. Ja informācijas būtu vairāk, tad problēmu būtu mazāk. Tā pēc tikšanās Briselē sacīja ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs un viņa Amerikas kolēģis, lauksaimniecības sekretārs Toms Vilsaks.

„Mēs saprotam, ka tā ir problēma un turklāt diezgan būtiska. Es domāju, ka mums visiem ir jābūt ļoti radošiem, lai kopā atrastu risinājumu. Manuprāt, ir diezgan skaidrs, ka bez pilnvērtīga lauksaimniecības jautājumu risinājuma šajās brīvā tirdzniecības līguma sarunās mums, visticamāk, neizdosies iegūt tam politisku apstiprinājumu nedz ASV, nedz Eiropā. Tādēļ ir jābūt veidam, kā atrast labāku risinājumu, nekā tas, kas ir pašreiz,” norāda Vilsaks.

ASV lauksaimniecības sekretārs Vilsaks bija ieradies Eiropā, lai mēģinātu pārliecināt gan Eiropas Komisiju, gan arī dalībvalstu pārstāvjus sanāksmē Luksemburgā par brīvās tirdzniecības līguma ieguvumiem. Daudzas Eiropas valstis ir ļoti skeptiskas pret šo potenciālo vienošanos, baidoties, ka Eiropas tirgu varētu pārpludināt ģenētiski modificētā pārtika. Bažas par to ir izteicis arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nesen izplatītajā paziņojumā.

ES lauksaimniecības komisārs Čološs pēc sarunām ar ASV kolēģi bija atturīgs, vien paužot cerību, ka kopīgo valodu izdosies atrast. „Lauksaimniecības un pārtikas nozare ir būtiska sastāvdaļa sarunās par brīvās tirdzniecības līgumu. Bet tagad esmu pārliecinājies, ka šīs sarunas nevar notikt, ja mēs vispirms neveltīsim laiku, lai labāk saprastu realitāti gan ASV, gan Eiropā. Ja mēs to izdarīsim, tad mums būs vieglāk atrisināt dažādus izaicinājumus turpmākajās sarunās,” saka Čološs.

Tomēr, kā norāda portāls euractiv.com, Vilsaks bija diezgan nepiekāpīgs pret eiropiešu kritiku gan ģenētiski modificēto produktu jautājumā, gan arī, piemēram, aizstāvot vistas gaļas mazgāšanu ar hloru. Pašreiz šādas vistas gaļas imports Eiropā ir aizliegts. Tāpat Eiropā nedrīkst ievest liellopu gaļu, kas nāk no govīm, kuras audzēšana laikā barotas ar hormoniem, kas paātrina augšanu.

Vilsaks uzskata, ka abi aizliegumi Eiropai būtu jāpārskata, jo šādi produkti neesot veselībai bīstami. Viņš arī esot noraidījis ideju uz iepakojuma rakstīt, ka produkts satur ģenētiski modificētus produktus, jo tas varot radīt priekšstatu, ka tas ir veselībai nedroši. Bet neviens nopietns zinātnieks vēl neesot pierādījis, ka tā tas būtu, sacīja ASV amatpersona.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti