Panorāma

Kijivai uzdāvinātie autobusi devušies ceļā

Panorāma

Panorāma

ASV turpinās atbalstīt Ukrainu

ASV neizsīkst atbalsts Ukrainai

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzstāsies ASV Kongresā, lai ziņotu par redzēto Kijivā un plānoto palīdzību Ukrainai. ASV patlaban Ukrainai sniedz vislielāko humāno un militāro palīdzību un ir gatavas to turpināt. Īpaši pēc tam, kad, atgriežoties no Kijivas, Blinkens paziņoja, ka Krievija nepārprotami zaudē.

Pie Baltā nama regulāri notiek ASV dzīvojošo ukraiņu protesta demonstrācijas. Un viņu prasības nav kas tāds, kas paliek aiz augstajām sienām, jo Ukraina patlaban ir viena no karstākajām ASV ārpolitikas aktualitātēm.

Runājot skaitļos: ASV līdz šim Ukrainai drošības atbalstam piešķīrušas teju 14 miljardus dolāru gan drošības aizsardzībai, gan humānajai palīdzībai, no ASV uz Ukrainu ceļo pretgaisa aizsardzības sistēmas, prettanku raķetes, helikopteri, bruņu transportieri, munīcija, kaujas ekipējums. Šis saraksts tiešām  ir garš. 

Arī nupat apmeklējot Kijivu, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs  Loids Ostins apsolīja vēl 700 miljonu dolāru lielu palīdzību un arī palīdzēt kaimiņvalstīm, kas piegādājušas ieročus Ukrainai.

Atgriezies no Ukrainas, Blinkens par redzēto informēs Kongresu. Un, kā mums saka šeit Vašingtonā satiktie eksperti – nav šaubu, ka šis atbalsts turpināsies.

“Abas partijas ASV Kongresā pārliecinoši nobalsoja par dažādu atbalstu Ukrainai. ASV Kongress atbalstīja 14 miljardu ASV dolāru lielu piešķīrumu Ukrainai. ASV jau kopš ilgākiem laikiem ir vairāk iesaistīta Ukrainas procesos nekā Eiropa. Var teikt, ka Eiropa pievērsās Ukrainai, kad Krievija 24. februārī uzbruka. Līdz tam Eiropa bija daudz mazāk ieinteresēta Ukrainas lietās nekā ASV,” norādīja ekonomists Anderss Oslunds.

Ekonomists un rakstnieks Anderss Oslunds

ASV dzīvo arī teju 3 miljonu ukraiņu liela kopiena, kas lielākoties mīt Pensilvānijā un Ohaijo. Tie ir ļoti spēcīgi Ukrainas atbalsta punkti.

No ASV puses turpināsies arī sankcijas pret Krieviju, skarot dažādus sektorus, arī enerģētiku. To Latvijas Televīzijai apliecināja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo, norādot, ka jau līdz šim īstenotais spiediens ir nesis rezultātus.

“Es domāju, ka sankcijas ir bijušas ļoti efektīvas. Pateicoties mūsu apvienotajai ASV un Eiropas Savienības eksporta kontroļu sistēmai,

mēs esam par vairāk nekā pusi samazinājuši augsto tehnoloģiju importu uz Krieviju. Tam ir milzīga ietekme.

Un tas, ko mēs redzam, ir, ka Krievijas militārā joma cīnās, lai iegūtu rezerves detaļas tankiem, satelītiem, raķešu palaišanas sistēmām. Mēs esam viņiem lieguši iespēju piekļūt pie teju pilnīgi visiem pusvadītājiem, nakts redzamības aizsargbrillēm un tā tālāk. Mēs saņemam ziņas, ka Krievijā slēdzas auto ražošanas rūpnīcas, jo nav detaļu, lidmašīnas nevar lidot tā paša iemesla dēļ. Tas ir tas, ko dzirdam. Un varbūt mums šo sarakstu vajadzētu vēl papildināt, bet kopumā, jā, sankcijām ir milzīga ietekme, un mēs no tām neatkāpsimies,” uzsvēra Džina Raimondo.

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo

ASV arī vēlas, lai Eiropa turpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, domājot arī par liegumu enerģijas eksportam.

Vācijas Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa skaidroja, kā ASV raugās uz Eiropas iespējām tikt vaļā no atkarības no Krievijas naftas un gāzes: “Ir atsevišķas personības administrācijā šeit, kuri ir pacietīgi, saprot, ka Eiropa virzās uz pareizo pusi, lēnām, bet uzlabojas situācija. Vēl ir tie, kas uztraucas, (..) vai tad paceltos naftas cena tik ļoti, ka ienākums Krievijā joprojām būtu liels, lai gan apjoms pārdotais būtu mazāks, un tad kā būtu labāk Eiropai tikt vaļā no Krievijas energoresursiem. (..) Joprojām ir arī neizpratne– mēs jūs atbalstam militāri, bet kāpēc jūs joprojām pērkat to Krievijas naftu un gāzi.”

Vācijas Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa

Bet kopumā par Blinkena un Ostina vizīti Kijivā ASV saka – tas bija ļoti spilgts žests, lai ASV sabiedrībai un politiķiem parādītu, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāns nav izdevies, ka Ukraina turas un tai ir jāturpina visiem spēkiem palīdzēt uzvarēt šobrīd ne tikai Ukrainas pašas, bet arī Eiropas un ASV lielāko ienaidnieku.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt