Kopš līdzšinējā Ēģiptes prezidenta Muhameda Mursi atstādināšanas no amata ir pagājušas gandrīz divas nedēļas. Šajā laikā ASV ir visai piesardzīgi izteikušās par Ēģiptē notiekošo, nenosaucot to par valsts apvērsumu. Ja tas tiktu darīts, Savienotajām valstīm būtu pienākums pārtraukt pusotra miljarda dolāru vērtās militārās un finansiālās palīdzības sniegšanu Ēģiptei. Uz to jau ir aicinājuši vairāki ASV Republikāņu partijas senatori.
Bērnss ierodas kairā laikā, kad jaunie Ēģiptes līderi cenšas ieviest dzīvē pārejas plānu pagaidu valdībai ar mērķi pēc iespējas drīzāk sarīkot jaunas vēlēšanas. Tiekoties gan ar jaunās valdības, gan nu jau opozīcijā esošās Musulmaņu brālības pārstāvjiem, Bērnss plānojis aicināt izbeigt vardarbību un īstenot procesus, kas novestu pie iekļaujošas un demokrātiski ievēlētas civilās valdības. Savas vizītes laikā Bērnss arī plānojis paust pieaugošās starptautiskās sabiedrības bažas par gāztā prezidenta Muhameda Mursi likteni. Kļuvis zināms, ka Mursi joprojām ir aizturēts un svētdien viņu nopratinājuši prokurori uz aizdomu pamata par krimināliem nodarījumiem.
Tikmēr pašā Ēģiptē turpinās jaunās valdības veidošana. Jaunieceltais premjerministrs Hazems el Beblavi ir iecēlis posteņos vairākus vadošos ministrus. Tā, piemēram, par finanšu ministru kļuvis ekonomists Ahmeds Galals, bet ārlietu ministra postenī sēdies bijušais vēstnieks ASV Nabils Fahmī. Savukārt bijušais Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājs un Nobela miera prēmijas laureāts Mohameds el Baradejs kļuvis par viceprezidentu, kurš būs atbildīgs par ārpolitikas veidošanu. Pilns jaunās valdības sastāvs kļūs zināms otrdien vai trešdien. Par savas darbības galvenajām prioritātēm jaunais premjers izvirzījis drošības atjaunošanu valstī, kā arī gatavošanos parlamenta un prezidenta vēlēšanām, kuras varētu notikt nākamā gada februārī.
Gan islāmistu kustība Musulmaņu brālība, gan galēji konservatīvā islāmistu partija „Al Nour” ir apstiprinājušas, ka pagaidu valdībā nedarbosies. Islāmistu neapmierinātība ir saprotama, jo jaunās varas iestādes ir sākušas aktīvi vērsties pret saviem pretiniekiem, iesaldējot 14 augstu stāvošu islāmistu līderu banku kontus. Šo personu vidū ir arī Musulmaņu brālības līderis Mohameds Badī, kā arī vēl piecas citas islāmistu grupas, tostarp Džamā Islamija, kas 1997. gadā uzbruka tūristiem Luksorā. Vienlaicīgi ir uzsākta izmeklēšana arī lietā par pagājušās nedēļas asiņainajām apšaudēm ar armiju, kurās tika nogalināti vairāk nekā 50 gāztā prezidenta atbalstītāji. Šodien galvaspilsētā Kairā un citās pilsētās atkal notiek plašas demonstrācijas, kurās paralēli piedalās gan Mursi atbalstītāji, gan pretinieki.
Kā norāda politikas analītiķi, islāmisti vēlas panākt vēl lielāku šķelšanos sabiedrībā, pārvēršot to par radikālu konfrontāciju. Vienlaicīgi tiek atzīts, ka daudzi jaunās valdības pārstāvji, tostarp premjerministrs Beblavi un viceprezidents el Baradejs, ļoti labi apzinoties, ka bez Musulmaņu brālības pārejas periodu ievirzīt pareizajā gultnē būs ļoti grūti.
