Apsūdzību oficiāla paziņošana ir svarīgs solis impīčmenta procesā. Ja ASV Kongresa Pārstāvju palāta balsojumā apstiprinās apsūdzības, Tramps kļūs par trešo prezidentu valsts vēsturē, pret kuru sākts impīčments. Viņš pats apsūdzības kategoriski noraida un tās nosaucis par "smieklīgām".
Ja demokrātu kontrolētā Pārstāvju palāta nākamās nedēļas balsojumā apstiprinās apsūdzības, tad process nonāks republikāņu kontrolētajā Senātā. Tur gan atbalstu panākt būs grūtāk, jo daudzi solījuši Trampu aizstāvēt. Demokrāti lēmuši impīčmenta procesu virzīt tagad - pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām, jo Tramps tajās pretendē uz pārvēlēšanu.
"Pēdējos mēnešos Pārstāvju palātas komitejas strādājušas pie impīčmenta izmeklēšanas par prezidenta Donalda Trampa mēģinājumiem panākt ārvalstu iejaukšanos 2020. gada vēlēšanās. Šāda rīcība apdraud mūsu nacionālo drošību un mūsu vēlēšanu godīgumu. Šīs izmeklēšanas laikā viņš mēģinājis slēpt pierādījumus no Kongresa un amerikāņu tautas. Mūsu prezidentam ir augstākā sabiedrības uzticība. Nododot šo uzticēšanos un nostādot sevi pāri valsts interesēm, viņš apdraud konstitūciju, mūsu demokrātiju un nacionālo drošību," paziņoja Tieslietu komitejas priekšsēdētājs, demokrāts Džerijs Nadlers.
Tramps apsūdzēts par militārās palīdzības aizturēšanu Ukrainai iekšpolitisku mērķu dēļ, lai gūtu priekšrocības nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanās. Proti, Tramps telefonsarunā ar jauno Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vasarā viņu aicinājis publiski paziņot par izmeklēšanu pret Trampa politisko sāncensi - demokrātu iespējamo kandidātu uz prezidenta amatu Džo Baidenu un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Impīčmenta izmeklēšanā secināts – lai izdarītu spiedienu uz Zelenski, Tramps lika aizturēt militāro palīdzību Ukrainai.
Pēc impīčmenta apsūdzību paziņošanas Tramps tviterī lieliem burtiem ierakstīja - "RAGANU MEDĪBAS!”. Apgalvojumus, ka viņš "izdarīja spiedienu uz Ukrainu iejaukties” ASV prezidenta vēlēšanās nosauca par "smieklīgiem”. Pirms tam Tramps savu prezidentūru raksturoja kā "vienu no visu laiku veiksmīgākajām” un impīčmentu nosauca par "pilnīgu politisku ārprātu”.
Pēc impīčmenta apsūdzību oficiālas paziņošanas par to apstiprināšanu šonedēļ balsos Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja. Tad par impīčmentu balsos Pārstāvju palāta pilnā sastāvā. Tajā vairākums ir Demokrātu partijai, tādēļ sagaidāms, ka impīčmenta rezolūcija tiks apstiprināta. Tālāk process turpināsies Kongresa augšpalātā Senātā, kur notiks impīčmenta tiesa – iespējams, tā sāksies jau janvārī.
Senāta balsojumā būs nepieciešams divu trešdaļu vairākums, lai notiesātu un no amata atstādinātu prezidentu. Ņemot vērā, ka Senātā savukārt vairākums ir Trampa partijai – republikāņiem -, ir maz ticams, viņu atstādinās no amata.
Līdz šīm neviens ASV prezidents nav ticis atstādinās impīčmenta rezultātā.
Impīčments iepriekš sākts tikai pret diviem ASV prezidentiem – Endrū Džonsonu un Bilu Klintonu, bet viņi tika attaisnoti. Savukārt Ričards Niksons atkāpās pats pirms impīčmenta balsojuma Pārstāvju palātā.
Impīčmenta izmeklēšana uzsākta pēc tam, kad kāds trauksmes cēlējs ziņojis par Trampa telefona sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurā viņš centies panākt, lai Ukraina izplata negatīvu informāciju par viņa prezidenta vēlēšanu sāncenša Džo Baidena dēlu Hanteru, kurš savulaik strādāja Ukrainā. Demokrāti apgalvo, ka gūti daudzi pierādījumi tam, ka Tramps iesaistīts korupcijā, ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras un traucējis izmeklēšanai ar mērķi nomelnot savu konkurentu.
