ASV militāro varenību Āzijā pakāpeniski nomaina Ķīnas spēks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Soli pa solim ASV militāro varenību aizstāj Ķīna, kuras ietekme dažādos Āzijas un pat visas pasaules reģionos kļūst arvien lielāka.

Piemēram, ASV bruņotie spēki sargā Taivānu un ir garants salas autonomijai, kā arī atrodas Dienvidkorejā, kura jāsargā no reģiona neprognozējamākā spēlētāja – Ziemeļkorejas. Tā apdraud arī Japānu, pār kuru pēdējo ballistisko raķešu izmēģinājumu laikā pārlidoja Ziemeļkorejas raķete. ASV klātbūtne reģionā ir drošības garantija sabiedrotajiem – Dienvidkorejai, Japānai un lielā mērā arī Taivānai.

Taču arī citas valstis, piemēram, Japāna, uzskatāmi demonstrē, ka spriedze aug. Japāna pārskata savu politiku bruņoto spēku un bruņojuma jomā. Otrā pasaules kara rezultātā Japānai būtībā liegta iespēja uzturēt armiju. Tā vietā darbojās tā dēvētie pašaizsardzības spēki. Taču to nolikums pirms pāris gadiem mainīts, ļaujot Japānas karavīriem piedalīties ārvalstu misijās. Valsts vadītājs premjers Sindzo Abe vēlas grozīt arī izteikti pacifistisko Japānas konstitūciju.

Ķīnai ir arī 4000 kilometru gara robeža ar Krieviju un konfliktu vēsture gan cariskās Krievijas, gan arī padomju laikos. Taču abas valstis uzsver to ciešās attiecības tagad un savstarpējos ekonomiskos ieguvumus. 1969. gada PSRS un Mao Ķīnas robežkonfliktam par Ženbao salu līdzinieks nākotnē nav paredzams. Ķīna gan mēdz pievērt acis un nenosoda Krieviju par atbalstu Abhāzijai, norāda Āzijas politikas eksperts Pēteris Pildegovičs. Tas jau vien liecina par ilglaicīgām Ķīnas interesēm.

Toties pēdējā konfrontācija Ķīnai ar Indiju bijusi vēl tikai pērn. Šādu incidentu novēršanai un spriedzes mazināšanai aprīlī notika Ķīnas vadītāja Sjī Dziņpina un Indijas premjera Nerendras Modi tikšanās.  Indija uzskata, ka tai pieder viss Arunāčālas–Prādešas štats, bet Ķīna izsaka pretenzijas uz daļu šīs teritorijas.

Vienlaikus ar sarunām Indija turpina audzēt savu militāro varenību. Ņūdeli ir atvēlējusi 12 miljardus dolāru zemūdenēm, kas patrulēs Indijas okeānā laikā, kad tur palielinās Ķīnas kuģu aktivitāte. Tikmēr Ķīna jau pārņēmusi tirdzniecības ostu Šrilankā, kā arī izvietojusi savu pirmo aizjūras militāro bāzi Džibuti — mazā Āfrikas raga valstiņā, kas atrodas pie stratēģiski svarīga jūrasceļa, kurš no Indijas okeāna ved uz Suecas kanālu. Šī militārā bāze vienlaikus apliecina Ķīnas stratēģisko redzējumu gan uz Indijas okeāna baseinu, gan uz savu klātbūtni Āfrikā, kur tā jau šobrīd nonāk nenovēršamā konkurencē ar ASV un Eiropas Savienības interesēm.

ASV Āfrikas spēku komandieris ģenerālis Tomass Valdhauzers atzinis, ka Savienotās Valstis investīciju ziņā Āfrikas kontinentā vairs nespēj pārspēt Ķīnu.

Tiesa, šeit par atklātiem konfliktiem nerunā. Tā vietā Ķīna Āfrikas valstīs un Āzijā plaši liek lietā maigo varu.

Ķīnas spēka klātbūtne parādās arī tiešā Eiropas tuvumā. Lielvalsts kopā ar Baltkrieviju rīkojusi pretterorisma mācības tiešā Baltijas valstu tuvumā. Turklāt caur Baltkrieviju vīsies “Jaunā zīda ceļa” koridors, kas nozīmē Ķīnas ietekmes pieaugumu tepat kaimiņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti