Skripaļs pēc nonākšanas Lielbritānijā 2010.gadā turpināja sadarbību ar britu izlūkdienestu. Pēdējos gados viņš bija ticies ar Čehijas izlūkdienesta darbiniekiem, 2016. gadā apmeklējis arī Igauniju.
Tagad noskaidrojies, ka Skripaļs pēdējos gados sadarbojies arī ar Spānijas izlūkdienestu un varasiestādēm, kas cīnās pret tur aktīvajām krievu organizētās noziedzības grupām, dažām no kurām esot saites ar Kremli. Par to vēsta ASV laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz kādu augustu stāvošu spāņu amatpersonu, kā arī Spānijas drošības dienestu darbības ekspertu.
Saskaņā ar izdevuma avotu teikto, pēdējos gados Skripaļs Spānijā ieradies vairākas reizes, lai tiktos ar Spānijas izlūkdienesta aģentiem. Sarunu saturs gan ir konfidenciāls un nav zināms. Tomēr bijušās drošības struktūru amatpersonas laikrakstam norādīja, ka Skripaļa zināšanas būtu bijušas īpaši noderīgas cīņai pret krievu mafiju Spānijā.
Sergejs Skripaļs kā Krievijas militārā izlūkdienesta pulkvedis deviņdesmitajos gados bija nosūtīts uz Spāniju, kur strādāja zem aizsega kā militārais atašejs Krievijas vēstniecībā. Saskaņā ar Krievijas tiesu dokumentiem, tieši Spānijā viņu kā dubultaģentu savervēja birtu izlūkdienests. Vēlāk 2004.gadā Krievija Skripaļu arestēja, notiesāja, bet 2010.gadā atbrīvoja un viņš nonāca Lielbritānijā pēc Krievijas un ASV spiegu apmaiņas.
Laikraksts velk paralēles ar citu uz Lielbritāniju pārbēgušo bijušo Krievijas izlūkdienestu darbinieku Aleksandru Ļitviņenko, par kura nogalināšanu 2006.gadā Londonā ar radioaktīvo poloniju tiek apsūdzēta Krievija. Arī Ļitviņenko savulaik sadarbojies ar Spānijas varasiestādēm cīņā pret krievu organizētās noziedzības grupām.
KONTEKSTS:
66 gadus veco Skripaļu un viņa meitu Jūliju martā Solsberi saindēja ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”, abi smagā stāvoklī nonāca slimnīcā, taču izdzīvoja. Lielbritānija šonedēļ paziņoja par diviem aizdomās turētajiem par uzbrukumu. Vīriešu vārdi nosaukti kā Aleksandrs Petrovs un Ruslans Boširovs, un abi esot Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieki.
ANO Drošības padomē Lielbritānija izklāstīja tās rīcībā esošos pierādījumus. Britu vēstniece Kārena Pīrsa paziņoja, ka Londonai ir „skaidras liecības par Krievijas valsts iesaisti” Skripaļu indēšanā. Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja Lielbritānijas pierādījumus savukārt noraidīja kā „melus” un Londonu apsūdzēja ar „rusofobiju”.
ASV, Francija, Vācija un Kanāda tikmēr paziņoja, ka „pilnībā uzticas” Lielbritānijas vērtējumam par Krievijas saistību ar notikušo.
