Asas diskusijas ASV sabiedrībā jau kādu laiku ir izraisījis izdevuma „The Wall Street Journal” raksts, kurā apgalvots, ka Amerikas Savienotās Valstis ir izmaksājušas Irānas varas iestādēm 400 miljonus dolāru skaidrā naudā. Izdevums norādīja, ka nauda nogādāta Irānai netrafaretā transporta lidmašīnā šī gada janvārī. Neilgi pēc tam no ieslodzījuma tika atbrīvoti četri Irānā aizturētie amerikāņi, bet amerikāņi apmaiņā pret to atbrīvojuši arī septiņus ieslodzītus irāņus.
Augusta sākumā Baltā nama preses sekretārs Džošs Ernests paziņoja, ka nauda tik tiešām ir samaksāta, taču tas neesot vis izpirkums, bet gan senu parādu segšana. Proti, runa ir par Vašingtonas parādu Teherānai, kas bijis spēkā jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Tolaik pēdējais Irānas šahs Mohameds Reza Pehlevi samaksāja ASV 400 miljonus dolāru par lielas ieroču partijas iegādi. Taču pēc 1979. gada revolūcijas un islāmistu nākšanas pie varas ieroči tā arī netika piegādāti, bet nauda netika atdota. Šī strīda atrisināšanai Irāna bija vērsusies ar prasību Hāgas tribunālā. 37 gadu laikā pie 400 miljoniem dolāru tika pieskaitīti vēl 1,3 miljardi dolāru, un tāpēc Irāna sagaidīja no ASV kopumā 1,7 miljardus dolāru.
Taču tagad
ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Džons Kirbijs atzinis, ka naudas nogādāšana un ķīlnieku atbrīvošana tiešām ir saistītas.
Viņš atkārtoti apstiprinājis, ka naudas maksāšana Irānai tiešām ir saistāma ar senā parāda dzēšanu, taču naudas izmaksas brīdī bija pienācis laiks noslēgt stratēģisko vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Lai šo vienošanos būtu iespējams panākt, Savienotās Valstis esot vēlējušās atrisināt arī gadu desmitiem ilgušo konfliktu. Atbildot uz jautājumu, kāpēc nauda maksāta skaidrā naudā - gan eiro un Šveices frankos -, Kirbijs paskaidrojis, ka citā veidā tobrīd līdzekļus pārskaitīt irānai nebija iespējams, jo spēkā bija pret Teherānu ieviestās sankcijas un jebkādi darījumi starp Irānu un ASV dolāros bija aizliegti.
ASV varas iestādes gan turpina apgalvot, ka šī nav bijusi izpirkuma maksa par ķīlnieku atbrīvošanu, bet gan svira, ar kuras palīdzību bija iespējams sasniegt maksimāli labvēlīgāko rezultātu. Šādi skaidrojumi gan neapmierina vairākus Republikāņu partijas politiķus. Republikāņu nacionālās komitejas priekšsēdētājs Reinss Prībuss norāda, ka Obamam un Baltajam namam ir jābeidz dažādās šarādes un jāatzīst, ka milzīgā naudas summa ir samaksāta vienam no pasaules lielākajiem terorisma atbalstītājiem. Prībuss arī norādījis, ka Obama faktiski ir noteicis cenu par jebkuru ārvalstīs dzīvojošu amerikāni un neesot nekāds brīnums, ka kopš janvāra Irāna ir aizturējusi vēl lielāku skaitu amerikāņu. Vairāki citi republikāņi norādījuši, ka prezidents ir parādā skaidrojumu savai tautai, vienlaicīgi rosinot šajā jautājumā sarīkot arī noklausīšanos Kongresā.
