Pēc amatpersonu teiktā, 16 no šīm personām ir tieši saistītas ar Maskavas cietumā 2009.gadā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietu, bet divi cilvēki nav tieši saistīti ar Magņitska lietu, bet tiek uzskatīti par atbildīgiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Sarakstā ir Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Uzbekistānas pilsoņi.
Saraksts publicēts ASV Federālajā reģistrā. Tajā iekļautās personas lielākoties ir tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, kas piedalījās Magņitska lietas izmeklēšanā, bet, pretēji gaidītajam, sarakstā nav augstu amatpersonu..
Sarakstā iekļauto vidū ir izmeklētājs Pāvels Karpovs, kurš Iekšlietu ministrijā vairs nestrādā, un izmeklētājs Oļegs Siļčenko, bijusī Izmeklēšanas komitejas augsta ranga amatpersona, bet tagadējais Krievijas prezidenta pārstāvja Ziemeļrietumu federālajā apgabalā vietnieks Oļegs Logunovs, nodokļu inspekcijas darbiniece Olga Stepanova, izmeklēšanas izolatora "Butirka" bijušais priekšnieks Dmitrijs Komnovs.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piektdienas rītā pavēstīja žurnālistiem, ka saraksta publiskošana var radīt kaitējumu ASV un Krievijas attiecībās. Taču pēc saraksta publicēšanas piektdienas vakarā Krievijas Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Puškovs teica, ka, " ejot pa minimālo ceļu, ASV prezidenta administrācija nolēmusi nesākt asu politisku krīzi ar Maskavu".
ASV prezidents Baraks Obama 14.decembrī parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus – tā dēvēto Džeksona–Venika labojumu, bet vienlaikus paredzot iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar Magņitska nāvi Krievijas cietumā 2009.gadā.
Uz "Magņitska likumu" ASV Krievija reaģēja ar aizliegumu no Krievijas adoptēt bērnus uz ASV.
Krievijas Ārlietu ministrija ir izstrādājusi savu melno sarakstu ar ASV amatpersonām, kas tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem. Iebraukšana Krievijā jau ir atteikta bijušajam ASV augsta ranga komandierim Gvantanamo bāzē Kubā, kur ASV tur aizdomās par terorismu turētos.
Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība.
37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.
