ASV prezidents Barakas Obama un Rauls Kastro decembrī paziņoja, ka nolēmuši izbeigt gadu desmitiem ilgušo konfliktu un mēģinās atjaunot diplomātiskās attiecības. Obama aicinājis Kongresu atcelt tirdzniecības embargo, kas bijis spēkā kopš 1962.gada.
Kubas prezidents Rauls Kastro trešdien pieprasīja, lai Vašingtona Havanai atdod Gvantanamo bāzes teritoriju, kurā izvietota ASV karaflote. Latīņamerikas un Karību valstu kopienas samitā viņš paziņoja, ka „diplomātisko attiecību atjaunošana ir sākums procesam divpusējo attiecību normalizācijas virzienā”.
Lai attiecības normalizētu, paziņoja Kastro, jāatceļ ASV Kubai noteiktais embargo, Kuba jāsvītro no terorismu atbalstošo valstu saraksta un jāatdod Gvantanamo bāzes teritorija.
ASV militārā bāze atrodas Kubas salas dienvidaustrumu daļā, Gvantanamo līcī, un kopumā aizņem 120 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Zemi un jūras teritoriju, uz kuras atrodas bāze, 1903.gadā ASV iznomāja tā brīža Kubas valdība. Kad sešdesmitajos gados pie varas bija nācis komunistu režīms un diplomātiskās saites pārtrūka, neskatoties uz Havanas iebildumiem, Vašingtona bāzi saglabāja savā kontrolē un ik gadu turpināja sūtīt čekus ar samaksu par bāzes nomu, kaut Kuba tos allaž noraidījusi.
2002.gadā Gvantanamo bāzē ASV ierīkoja pretrunīgi vērtēto cietumu terorismā aizdomās turētām personām.
Ceturtdien Vašingtona paziņoja, ka no militārās bāzes Gvantanamo līcī neatteiksies. Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnsts norādīja, ka ASV prezidents Baraks Obama uzskata, ka Gvantanamo cietums ir jāslēdz, bet militārā bāze nav lieta, ko ASV vēlas slēgt.
Viņš norādīja, ka jautājums par Gvantanamo bāzi nav bijis daļa no pēdējo nedēļu diskusijām starp Vašingtonu un Havanu. Ērnsts piebilda, ka, neskatoties uz centieniem uzlabot attiecības, ASV un Kubai ir viedokļu atšķirības arī daudzos citos jautājumos:
„Ir skaidrs, pastāv daudz dažādas nesaskaņas starp Kubu un ASV. Un, konkrētāk runājot, starp ASV valdību un mūsu vērtībām, un Kubas valdību un tās vērtībām. Mums ir bažas par veidu, kā Kastro režīms izturas pret politiskajiem disidentiem, par veidu, kā viņi izturas pret cilvēkiem, kas mēģina brīvi paust savus uzskatus,” pauda Ērnsts.
Pagājušajā nedēļā Kubu vēsturiskā vizītē apmeklēja pēdējās desmitgadēs augstākā līmeņa ASV Kongresa delegācija, lai ar Kubas amatpersonām sāktu diskusijas par vēstniecību atvēršanu abu valstu galvaspilsētās. Diplomātiskās attiecības tika pārtrauktas 1961.gadā. Pagaidām par konkrētu datumu, kad vēstniecības varētu atvērt, vienošanās gan nav.
Soļi uz priekšu tomēr tiek sperti. Piemēram, ASV maksājumu karšu sistēma „MasterCard” martā sāks apstrādāt maksājumus, kas ar ASV izdotām banku kartēm veikti Kubā.
Kaut embargo joprojām ir spēkā, Obama šomēnes atviegloja ceļošanas ierobežojumus uz Kubu atsevišķām ASV pilsoņu kategorijām, piemēram, žurnālistiem, zinātniekiem un sportistiem.
Ceturtdien ASV Senātā iesniegts likumprojekts, kas paredz visu ceļošanas ierobežojumu atcelšanu ASV pilsoņiem, ziņo aģentūra „Reuters.”
Bet bijušais Kubas līderis, 88 gadus vecais Fidels Kastro, kuram joprojām ir liela ietekme valsts politikā, šonedēļ paziņoja, ka, kaut gan viņš neuzticas Savienotajām Valstīm, tas nenozīmē, ka viņš noraida „konfliktu miermīlīgu atrisināšanu” ar politiskajiem pretiniekiem.
