Tiek piesaukta arī PSRS bēdīgā pieredze Afganistānā, kas Krievijas pašreizējai valdībai varētu kalpot par mācību. Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnests atzinis, ka arī ASV sāktais karš Irākā nesis rūgtu pieredzi.
"Tās bija smagas mācības, ko Padomju Savienībai nācās saņemt pirms dažām desmitgadēm Afganistānā. Tikpat smagu mācību saņēma ASV Irākā pēdējo desmit gadu laikā. Nav jāskatās īpaši senā pagātnē, lai redzētu, ar ko tas krieviem var beigties tagad," saka Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnsts.
Jau vēstīts, ka ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters paziņoja, ka Krievija pēc sava militārā atbalsta izvēršanas Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam drīz cietīs zaudējumus. Viņš kritizēja Krievijas uzvedību, nosaucot to par "ekscentrisku un pašiznīcinošu".
Pentagona šefs brīdināja, ka Maskavai nāksies saskarties ar pretreakciju no pašmāju islāmistiem, kuri atbalsta teroristu grupējumus Sīrijā. Vienlaikus analītiķi norāda, ka pagaidām Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika Sīrijā palīdz valstij izkļūt no pēdējā gada diplomātiskās izolācijas. Tiesa, lai nostiprinātu panākumus, krievu militārām operācijām jābeidzas ātri un ar uzvaru.
Ziņots, ka 30. septembrī Krievijas parlamenta augšpalāta ļāva Putinam izmantot Krievijas armijas gaisa spēkus, lai tie dotu triecienus Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem. Krievija arī pauda, ka uzbruks grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.
Rietumvalstis pret Krievijas lēmumu sākumā izturējās atturīgi, taču pēc tam norādīja, ka tā "Islāma valstij" tikpat kā neuzbrūk. Tā vietā notiek uzbrukumi al Asada pretiniekiem un pat civiliedzīvotājiem. Tādējādi arī bēgļu plūsma no Sīrijas, visticamāk, kļūs vēl lielāka.
