Krievijas iespējamā iesaistīšanās karadarbībā Sīrija vairo saspīlējumu starp Vašingtonu un Maskavu un arī rezultējās ar pirmajām ASV un Krievijas aizsardzības ministru sarunām pēdējā gada laikā. Sarunās abu valstu pārstāvji atzina, ka būtu jāmeklē ceļi, kā izvairīties no iespējamiem starpgadījumiem ierobežotajā Sīrijas gaisa telpā. Puses vienojās koordinēt darbības Sīrijā un pret “Islāma valsti” vērstajā kampaņā.
Lai gan ASV neatbalsta Krievijas palīdzību Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam, kuru uzskata par 4,5 gadus ilga pilsoņu kara dzinējspēku, tomēr “Islāma valsts” ir abu kopīgais pretinieks.
Augsta ASV aizsardzības jomas amatpersona pavēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu savam ASV kolēģim Krievijas darbības Sīrijā raksturoja kā aizsardzības rakstura rīcību.
Pagājušo trešdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Sīrijā atrodas Krievijas militārie eksperti. Viņi asistē Krievijas bruņojuma piegādēm Sīrijai.
Sīrija ir viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām Tuvajos Austrumos. Maskava pēdējās nedēļās cenšas ieņemt aktīvāku starpnieka lomu attiecībā uz Sīrijas pilsoņkaru un starptautiskajiem centieniem cīnīties pret "Islāma valsti", kas kontrolē prāvas teritorijas Sīrijā un Irākā.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un ar "Al Qaeda" saistītā "Al Nusra". Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 240 000 cilvēku.
Bet Pentagons atzina, ka ASV līdz šim nav veicies sagatavot Sīrijā karotājus, kas vērstos pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” un pusmiljardu dolāru vērtais projekts ir izgāzies.
