Līdz ar Hasana Rouhani ievēlēšanu Irānas prezidenta amatā daudzviet Rietumos aizsākās runas par iespējamo attiecību uzlabošanos ar Irānu. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad joprojām notiek aktīvas diskusijas par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu. Nesen Irāna paziņoja, ka par savu pastāvīgo sūtni ANO tā vēlas izvirzīt prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku politiskajos jautājumos Hamidu Abutalebi. Viņš 15 gadus darbojies kā Irānas vēstnieks Itālijā, Austrālijā, Beļģijā un Eiropas Savienībā, kā arī bijis ārlietu ministru padomnieks piecu gadu garumā.
Taču pagājušā mēneša beigās kļuva zināms, ka ASV ir aizkavējušas vīzas izsniegšanu Hamidam Abutalebi. Kā vēlāk kļuva zināms, šāda rīcība saistīta ar Abutalebi saistību ar 1979.gada notikumiem Teherānā, kad musulmaņu studentu grupa sagrāba ASV vēstniecību un 444 dienas noturēja gūstā 52 amerikāņus.
Šajā nedēļā abas ASV kongresa palātas ir nobalsojušas par likumprojektu, kas liegtu Irānas izvēlētajam vēstniekam ieceļot ASV, kur atrodas ANO galvenā mītne.
Pieņemtajā likumprojektā, kas vēl jāparaksta ASV prezidentam Barakam Obamam, norādīts, ka ieceļošana valstī tiek aizliegta personām, kuras saistītas ar spiegošanu vai terorismu un kuras rada draudus nacionālajai drošībai. Iepriekš ASV jau ir izmantojušas iespēju neielaist valstī ārvalstu politiķus un diplomātus, taču šāda rīcība pielietota ļoti reti. Ar šādu aizliegumu saskārušies arī citi irāņu diplomāti, kā arī Sudānas prezidents Omārs al Baširs.
ASV Kongresa lēmums jau izsaucis Irānas nosodījumu, kas šādu rīcību nosaukusi par nepieņemamu. Pats Hamids Abutalebi intervijā „Khabar Online” uzsvēris, ka 1979. gada ķīlnieku krīzes laikā nemaz nav atradies Teherānā, bet vēlāk ir darbojies kā tulks, palīdzot ārvalstu diplomātiem, tostarp arī Romas pāvesta pārstāvjiem, atbrīvot sagūstītos amerikāņus.
Irānas jautājums aktualizējies arī pašreizējā ASV un Krievijas attiecību saspīlējuma kontekstā. ASV finanšu ministrs Džeikobs Ljū brīdinājis Maskavu par jaunām sankcijām, ja tā turpinās situācijas eskalāciju Ukrainā. Ministrs vienlaicīgi norādījis, ka sankcijas varētu draudēt arī par Maskavas un Teherānas apspriesto līgumu, kas paredz Irānas naftas piegādes Krievijai apmaiņā pret dažādām nepieciešamības precēm. Kā pieļauj laikraksts „Kommersant”, atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem, darījuma apmēri varētu sasniegt pat 20 miljardus.
Pēc Ljū vārdiem, Krievijas un Irānas darījums var būt pretrunā ar starptautisko vidutāja „sešinieka” vienošanos ar Teherānu, kas paredz Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret Rietumvalstu sankciju mīkstināšanu. Pēc ASV aprēķiniem, darījums ar Krieviju ļautu Irānai palielināt naftas eksportu par 50% un nopelnīt aptuveni pusotru miljardu dolāru mēnesī. ASV bažījas, ka šie ienākumi varētu mazināt Irānas ieinteresētību pildīt savas saistības kodolprogrammas jautājumos. Krievijas puse, savukārt, norāda, ka darījums ar Irānu nekādā veidā nepārkāpj starptautiskās sankcijas. Tiek uzsvērts, ka Krievija ir parakstījusies zem ANO Drošības padomes noteiktajām sankcijām, taču ASV un Eiropas Savienības vienpusēji noteiktie ierobežojumi arī turpmāk tiks uzskatīti par nelikumīgiem.
