ASV Kongress liedz drošības iestādēm masveidā iegūt iedzīvotāju telefonu datus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

ASV Kongresa pārstāvju palāta nobalsojusi par likumprojektu, kas aptur nacionālās Drošības aģentūras īstenoto telefondatu masveida iegūšanas programmu no miljoniem amerikāņu.

Līdzšinējā programma tiks aizstāta ar mērķtiecīgu datu vākšanu, ko politiķi un cilvēktiesību aktīvisti uzskata par ļoti labu kompromisu. Likumprojektam gan vēl nepieciešams apstiprinājums skeptiski noskaņoto republikāņu kontrolētajā ASV Senātā.

Par pretrunīgi vērtēto Nacionālās drošības aģentūras izsekošanas programmu plašākai sabiedrībai kļuva zināms 2013. gadā, kad šo slepeno informāciju nopludināja bijušais izlūkdienestu darbinieks Eduards Snoudens. Toreiz aģentūra bija spiesta atzīt, ka par spīti apjomīgajiem izsekošanas projektiem nekādi terora akti tā arī netika novērsti, taču Snoudena rīcība tika traktēta kā nacionālās drošības apdraudējums.

Līdzšinējā izsekošanas programma bija daļa no 2001. gadā pēc 11. septembra terora aktiem pieņemtā „Patriotu akta”, kas ievērojami paplašināja ASV specdienestu tiesības iegūt personu privātos datus un īstenot apjomīgu noklausīšanos. Tās laikā tika apkopoti visi dati par telefonsarunām ASV, pēc tam tos salīdzinot ar terorismā aizdomās turēto personu datu bāzi.

"Patriotu akta" pilnvaru termiņš noslēgsies 1. jūnijā, un tagad ASV Kongresa pārstāvju palāta ir nobalsojusi par ievērojamu Nacionālās drošības aģentūras pilnvaru samazināšanu.

Jaunais „Brīvības akts” ir uzskatāms par "Patriotu akta" turpinājumu, un tā autori uzskata, ka līdz ar šī likuma pieņemšanu tiks aizstāvētas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, vienlaikus saglabājot būtiskākās nacionālās drošības institūciju pilnvaras.

Ar jauno likumu, kas koncentrējas uz cilvēkiem ASV, nevis ārzemēs, Nacionālajai drošības aģentūrai tiks aizliegts masveidā iegūt telefonu metadatus, piemēram, telefona numuru, sarunu laika un to ilguma datus, kā arī elektroniskos datus, tādus kā e-pastus un tīmekļa adreses.

Masveida datu savākšana tiks aizstāta ar mērķtiecīgu datu vākšanu no konkrētiem indivīdiem un grupām, tomēr tikai pēc tam, kad to būs apstiprinājusi slepenā Nacionālās drošības tiesa. Jaunā iniciatīva arī atļauj telekomunikāciju kompānijām divreiz gadā publiski atskaitīties par kompetento varas iestāžu veiktajiem pieprasījumiem par viņu klientiem un lietotājiem.

Kā norādījis Pārstāvju palātas Tieslietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Gudlats, amerikāņu brīvība un amerikāņu drošība var pastāvēt viena otrai līdzās, jo tās viena otru neizslēdz.

Jaunajam likumprojektam savu atbalstu ir gatavs paust arī ASV prezidents Baraks Obama, taču pirms viņa paraksta uzlikšanas likumprojekts vēl jāapstiprina ASV Senātā. To kontrolē opozīcijā esošie republikāņi, kuru vairākuma līderis senātā Mičs Makonels jauno likumu jau ir kritizējis.

Makonels iepriekš aicinājis pagarināt "Patriotu akta" pilnvaras bez jebkādām izmaiņām līdz 2020. gadam. Viņam asi iebilst gan daudzi partijas biedri, gan izlūkdienestu vadība, kas uzskata, ka piedāvātais "Brīvības akts" ir uzskatāms par ļoti labu kompromisu. Vienlaicīgi Makonelam tiek atgādināts, ka arī tiesa līdzšinējo izsekošanas programmu ir atzinusi par nelikumīgu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti