Likumprojektu iesnieguši gan republikāņu, gan demokrātu deputāti. Tajā pausts aicinājums piešķirt Ukrainas armijai un nacionālās drošības spēkiem apmācību ekipējumu, letālos ieročus, kā arī sniegt loģistikas atbalstu tuvākos divarpus gadus.
Likumprojekta autori atzīst, ka Krievija, šķiet, nolēmusi atgriezties Aukstajā karā un ka Rietumu noteiktās sankcijas it nemaz nav izmainījušas prezidenta Vladimira Putina aprēķinus.
ASV prezidents Baraks Obama atlicis lemšanu par letāla bruņojuma piegādēm Kijevas valdības spēkiem, ļaujot Vācijas un Francijas vadītājiem vēl meklēt diplomātisku konflikta noregulējumu.
Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegādi apsvēra Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to.
Izšķirošās sarunas par jauno miera plānu gaidāmas trešdienas vakarā Minskā. Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderi cer vienoties par uguns pārtraukšanu un pamiera ievērošanas noteikumiem starp separātistiem, kuri kopš pagājušā gada aprīļa pašpasludināto Luhanskas un Doņeckas tautas republiku teritorijās karo ar ukraiņu spēkiem un oficiālo Kijevu.
Eksperti gan par veiksmīgu sarunu iznākumu izsakās visai piesardzīgi, īpaši pēc pēdējās diennakts raķešu apšaudēm, kurās cietuši vairāki desmiti cilvēku.
Pirms Minskā gaidāmās Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu tikšanās par jauno miera iniciatīvu konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos Baltkrievijas galvaspilsētā otrdien vakarā norisinājās trīspusējās kontaktgrupas sarunas.
