ASV Kongresa delegācija ir ieradusies Eiropā laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju oficiāli pasludināt Vācijā ražotās automašīnas par draudu ASV drošībai. Šis iespējamais solis ir ārkārtīgi saniknojis Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Nopietnas domstarpības valda arī par attiecībām ar Irānu un daudzos tirdzniecības jautājumos.
Tādēļ ASV Kongresa locekļi, it sevišķi no Demokrātu partijas, Minhenē un Briselē mēģināja parādīt, ka ne visi Amerikā piekrīt Trampam. Lai piešķirtu šiem centieniem lielāku nozīmi, deputātu delegāciju šoreiz vadīja ietekmīgā Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. “To var izteikta vienā vārdā - “cieņa”. Mums ir ne tikai jāspēj runāt par savstarpējām atšķirībām, bet ir jādara tas, respektējot visu diskusijā iesaistīto pušu nozīmi,” teikusi Pelosi.
Pelosi kopā ar vairāk nekā desmit Kongresa locekļiem Briselē uzrunāja īpaši ielūgtu žurnālistu grupu, kuru vidū bija arī Latvijas Radio korespondents. Tomēr kā spīkere, tā deputāti izvairījās atbildēt uz detalizētiem jautājumiem par attiecībām starp ASV un Eiropu. Tostarp viņi nevēlējas runāt arī par neseno Trampa prasību Eiropas valstīm uzņemt savus pilsoņus, kuri Sīrijā ir karojuši islāma nemiernieku pusē un tagad ir sagūstīti. Tā vietā Pelosi aprobežojās ar ļoti vispārīgiem paziņojumiem.
“Gan demokrāti, gan republikāņi, gan Pārstāvju palātas, gan Senāta locekļi ir ieradušies šeit, lai vēlreiz apliecinātu mūsu piederību transatlantiskajai aliansei, mūsu piederību NATO, mūsu cieņu Eiropas Savienībai, kā arī mūsu spēju un vēlmi strādāt visiem kopā, lai stiprinātu mūsu aliansi un visas ar to saistītās iestādes,” norādīja Pelosi.
Pirms doties uz Briseli, ASV Kongresa delegācija piedalījās Minhenes drošības konferencē. Tur bija arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš Latvijas Radio atzina, ka "gaisotne tajā pasākumā bija tāda dīvaina". Rinkēvičs neslēpj, ka Eiropas attiecības ar Balto namu šobrīd nav pārāk labas.
“Ne tikai Minhenes konference, ne tikai atsevišķi tvīti vai paziņojumi, bet gaisotne kopumā nav pārāk laba tāpēc, ka dažāda veida domstarpības starp ASV un Eiropas valstīm pieaug. Un jāsaka, diemžēl pieaug arī domstarpības starp Eiropas Savienības valstīm pašām,” teicis Rinkēvičs. Ministrs atgādina, ka Eiropai un Amerikai ir arī daudz kopīgu izaicinājumu, kurus būtu vērts risināt apvienojot spēkus. Tāpat viņš mierina, ka šīs nebūt nav pirmās domstarpības Eiropas un Amerikas vēsturē. Līdz šim abiem Atlantijas okeāna krastiem tās ir izdevies pārvarēt.
