Priekšvēlēšanu kampaņā gan pārsvarā tiek diskutēts nevis par ārpolitiku, bet gan par iekšpolitikas un ekonomikas jautājumiem.
To, kādi likumi tiek pieņemti, un kāds ir kopējais ASV politiskais kurss, lielā mērā ietekmē Kongress, kas sastāv no Senāta un Pārstāvju palātas.
Pašlaik abās Kongresa palātās vairākums ir Demokrātu partijai, kuru pārstāv arī ASV prezidents Džo Baidens. Tas nozīmē, ka demokrātiem ir vieglāk realizēt iecerēto un Baidena administrācijai paveikt vēlētājiem solīto – piemēram, attiecībā uz klimata un imigrācijas politiku, arī ārpolitikā un citos jautājumos. Vidustermiņa vēlēšanas gan to varētu izmainīt.
Senātā ir 100 senatoru; no katra štata tiek ievēlēti divi senatori uz sešu gadu termiņu. Šogad pārvēlēs 34 senatorus. Pašlaik abas partijas vietu skaitu dala uz pusēm (50 demokrāti un 50 republikāņi), bet noteikumi paredz, ka šādā situācijā izšķirošā balss ir ASV viceprezidentam, un šajā amatā ir demokrātu pārstāve Kamala Herisa, kas tad arī nodrošina demokrātiem vairākumu.
Pārstāvju palātā, kur ir 435 vietas, ik pēc diviem gadiem tiek pārvēlēti visi kongresmeņi, tādēļ situācija tur var būtiski mainīties.
Šogad centrālā vēlēšanu tēma ir abortu jautājums. Tas kļuva aktuāls pēc Augstākās tiesas lēmuma par abortu aizliegšanu vai ierobežošanu.
"Vieglākais veids, kā demokrāti varētu pieņemt tiesību aktus par abortu legalizāciju, ir, ja viņi saglabā kontroli Pārstāvju palātā un palielina savu pārsvaru ASV Senātā. Bez tā Baidena administrācijai šo būs ļoti grūti sasniegt," spriež Apvienotās Baltiešu komitejas (JBANC) valdes loceklis Ēriks Lazdiņš, kurš vairāk nekā septiņus gadus strādājis ar interešu pārstāvniecību Vašingtonā.
"Demokrātiem ir daudz kas likts uz spēles. Baidena administrācija uzsāka darbu ar ļoti ambiciozu plānu un mērķiem – tika piešķirti triljoniem dolāru Covid palīdzības programmām, finansējums izaugsmei un infrastruktūrai. Bet tas viss ir apdraudēts gadījumā, ka republikāņi iegūst vairākumu Kongresā, jo Kongress kontrolē budžetu un valsts finanses."
"Republikāņi, visticamāk, vēlēsies samazināt izdevumus un ierobežot Baidena administrācijas ieplānoto," prognozē Lazdiņš.
Vēsturiski partijai, kuras pārstāvis ir prezidenta amatā, vidustermiņa vēlēšanās klājies sliktāk. Neapmierinātība ar Baltā nama saimnieku bieži vien novedusi pie panākumiem otrai partijai, un, spriežot pēc aptaujām, Baidenam šobrīd ir diezgan zems vērtējums.
"Vidustermiņa vēlēšanas nenorit tā, kā demokrāti būtu vēlējušies. Jāsaprot, ka tās iesākās ar to, ka Augstākā tiesa atcēla spriedumu lietā "Ro pret Veidu" (Roe v. Wade), kas savulaik ļāva legalizēt abortus Amerikas Savienotajās Valstīs.
Demokrāti iesāka kampaņu, liekot uzsvaru uz abortu jautājumu un kritizējot republikāņu skatījumu. Viņi savā kampaņā solīja legalizēt abortus visā valstī, balstoties tieši uz "Ro pret Veidu" lietu.
Bet kopš tā laika inflācija, degvielas cenas gājušas uz augšu, ekonomiskā situācija pasliktinājusies, un republikāņi to izmanto kā munīciju pret demokrātiem," norāda Lazdiņš.
"Domāju, ka pašlaik cilvēki vēlas stabilitāti. Amerikas politikā ir izteiciens, ka svarīgākais jautājums ir ekonomika. Tas ir tas, uz ko visi koncentrējas. Ārpolitika, Ukraina – tas arī ir nozīmīgi amerikāņiem, bet ikdiena, darbs, mājsaimniecības izdevumi ir svarīgāki, to parāda sabiedriskās domas aptaujas."
"Kongresā – gan demokrātu, gan republikāņu rindās – ir tādas cilvēku grupas, kas vairāk skatās uz iekšpolitiku un uzskata, ka sākumā amerikāņiem jāatrisina savas problēmas, pirms palīdzēt citiem. Šāda domāšana atspoguļojās Kongresa tā sauktajā progresīvajā grupā, kas iesniedza vēstuli Baidena administrācijai, lūdzot attīstīt vairāk diplomātisko sadarbību un organizēt tiešas sarunas ar Krieviju," stāsta Lazdiņš.
"Iespējams, Eiropai un mūsu sabiedrotajiem tas deva nepareizu signālu, ka ASV vēlas sadarboties ar Krieviju. Iespējams, pat aiz Ukrainas muguras. Bet vēlos uzsvērt, ka kopš tā laika šis paziņojums ir atsaukts.
Turklāt daudzi kongresmeņi, kas bija parakstījušies, teikuši atsevišķas runas, kur apstiprinājuši savu atbalstu Ukrainai, kas ir labs signāls."
Arī no republikāņu politiķiem ir izskanējuši signāli, ka būtu nepieciešams pārskatīt atbalstu Ukrainai. Republikāņu līderis Pārstāvju palātā Kevins Makārtijs izteicās, ka ekonomikas krīzes apstākļos ASV diez vai varēs atļauties izsniegt Ukrainai neaizpildītu čeku, kurā ukraiņi tikai ieraksta vajadzīgo summu.
Vēl kritiskāk pret Ukrainas atbalstīšanu ir noskaņoti bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, kas uzskata, ka ASV valdībai vispirms jārūpējas par amerikāņu interesēm.
"Viņiem rūp tikai Ukraina, nevis Amerikas dienvidu robeža. Ja republikāņi nāks pie varas, Ukraina vairs nesaņems ne centa. Mūsu valsts intereses ir pirmajā vietā," šonedēļ priekšvēlēšanu mītiņā paziņoja Pārstāvju palātas deputāte Mārdžerija Teilore–Grīna, kas ir viena no kolorītākajām Trampa atbalstītājām.
Greene: Under Republicans, not another penny will go to Ukraine.. pic.twitter.com/PnhMDz3Gql
— Acyn (@Acyn) November 3, 2022
Republikāņu partijas vadība gan norobežojusies no šādiem izteikumiem un sola, ka Ukraina tiks atbalstīta arī turpmāk.
Pēc Lazdiņa teiktā, neskatoties uz to, kura partija iegūs kontroli, tai būs tikai neliels vairākums un tāpat visiem lēmumiem būs nepieciešams abu partiju atbalsts. Sadarbību gan varētu aizēnot politiskas ķildas.
"Neskatoties uz to, kura partija iegūs kontroli, tai būs tikai neliels pārākums. Ja, piemēram, republikāņi iegūs kontroli, viņi tāpat nevarēs pieņemt ļoti konservatīvus likumus, jo saskarsies ar prezidenta Baidena veto. Īsāk sakot, lai jebko pieņemtu, tam nepieciešams abu partiju atbalsts," spriež Lazdiņš.
"Diemžēl ir liela iespēja, ka šāda sadarbība nenotiks, jo republikāņi izjūt diezgan lielu spiedienu uzsākt izmeklēšanu pret Baidena administrāciju.
Daļa to redz kā atriebību par to, ka demokrāti veica izmeklēšanas pret republikāņiem. Piemēram, varētu tikt uzsākta izmeklēšana par ASV haotisko iziešanu no Afganistānas, par prezidenta dēlu Hanteru Baidenu, varētu tikt izmeklēta izmeklēšana pret Donaldu Trampu. Tādi procesi politisko vidi varētu padarīt ļoti toksisku."
