ASV Kongresa komitejā liecības atklāj Trampa lomu Kapitolija nemieru organizēšanā un pārraudzīšanā

ASV Kongresa komiteja ceturtdien uzklausīja un publiskoja pirmās liecības Kaptiloja nemieru izmeklēšanā, secinot, ka bijušais ASV prezidents Donalds Tramps organizējis pagājušā gada 6. janvārī notikušos nemierus, tādējādi “mēģinot īstenot apvērsumu”.

Pēc Kapitolijā notikušajiem nemieriem demokrātu vadītā Kongresa komiteja izveidoja īpašu komisiju. Tas bija nepieciešams, jo republikāņi bloķēja mēģinājumus izveidot pilnu un neatkarīgu izmeklēšanu par notikušo.

Komisijas mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu ne tikai par 6. janvāra nemieriem, bet arī par koordinētajiem, vairākās pakāpēs īstenotajiem centieniem apstrīdēt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus.

ASV Kongresa komitejā liecības atklāj Trampa lomu Kapitolija nemieru organizēšanā
00:00 / 03:44
Lejuplādēt

Šomēnes gaidāmas kopumā sešas komitejas sēdes. Pirmajā no tām, kas pēc gandrīz gadu ilgas izmeklēšanas notika ceturtdienas vakarā un kuru amerikāņi varēja vērot tiešraidē pie televizora ekrāna, tika uzklausītas vairāku amatpersonu liecības, parādīti videokameru ieraksti, fotogrāfijas, kā arī demonstrēti videoklipi no intervijām, kuras komisija iepriekš veica ar bijušajam prezidentam Donaldam Trampam pietuvinātām personām.

Liecību sniedza arī Kapitolija policists Akuilino Gonels.

“Arī mani ceļi krustojās ar nemierniekiem. Es atceros, ka kādā brīdī man bija grūtības elpot un es pie sevis nodomāju – šādi es miršu, sargājot šo ieeju.

Visi no viņiem teica – mūs sūtīja Tramps. Viņš varēja darīt daudz ko, piemēram, likt viņiem apstāties.”

Komiteja atklāja Baltā nama amatpersonu liecības, kurās pausts, ka bijušais prezidents nevēlējās, lai uzbrukums Kapitolijam apstātos. Tramps dusmīgi pretojies saviem padomniekiem, kuri mudināja viņu atsaukt nemierniekus.

Kāda no liecībām atklāj arī to, ka viceprezidents Maiks Penss bija tas, kurš pavēlēja Nacionālās gvardes karaspēkam reaģēt uz vardarbību 6. janvārī, taču Baltais nams Pensam licis norādīt, ka to pavēlējis Tramps.

Komitejas priekšsēdētāja vietniece Liza Čeinija sēdē sacīja, ka pierādījumi liecina par to, ka Tramps bija personīgi iesaistīts nemieru plānošanā un izpildē. Sēdē tika demonstrēts fragments no intervijas ar eksprezidenta meitu Ivanku Trampu.

Tajā viņa sacīja, ka “pieņēmusi” ģenerālprokurora Bila Bara teikto, ka pierādījumi par prezidenta vēlēšanu viltošanu nav atrasti. Kā sēdē sacīja Čeinija, arī liela daļa prezidenta biroja darbinieku apzinājās, ka pierādījumi neapliecina Trampa apgalvojumus par vēlēšanu viltošanu.

“6. janvāra rītā prezidenta Donalda Trampa nolūks bija palikt ASV prezidenta amatā par spīti likumīgam 2020. gada vēlēšanu iznākumam.

Vairāku mēnešu garumā Tramps pārraudzīja un koordinēja detalizētu septiņu punktu plānu, lai apgāztu vēlēšanas un novērstu pilnvaru nodošanu,” teica Čeinija.

“Mūsu sēdēs jūs redzēsiet pierādījumus šī plāna elementiem. Nākamjā sēdē redzēsiet, ka Tramps un viņa padomnieki zināja, ka ir zaudējuši vēlēšanas, bet par spīti tam, Tramps īstenoja masīvus centienus izplatīt nepatiesu informāciju, lai pārliecinātu lielu sabiedrības daļu, ka krāpšanas rezultātā viņam ir nozagtas vēlēšanas. Tā nebija taisnība.”

Tramps vēl pirms ceturtdienas sēdes izmeklēšanu nodēvēja par "politisku blēdību". Bijušais Baltā nama saimnieks ir publiski devis mājienus par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu 2024. gadā. Viņš turpina paust nepamatotus apgalvojumus, ka iepriekšējās vēlēšanas tika viltotas.

Jāpiebilst, ka ceturtdienas vakarā Federālais izmeklēšanas birojs aizturēja vadošo republikāņu kandidātu Mičiganas štata gubernatora amatam Raienu Kelliju, kurš apsūdzēts par piedalīšanos iebrukumā Kapitolijā.

Kādā videomateriālā esot redzams, kā Kellijs aicinājis pūli iebrukt Kapitolijā. Kellijs ir starp vairāk nekā 840 cilvēkiem, kas tikuši aizturēti par piedalīšanos iebrukumā Kapitolijā. Lielākā daļa no viņiem, ieskaitot Kelliju, ir apsūdzēti par nelikumīgu iekļūšanu Kapitolijā un oficiālas Kongresa sēdes traucēšanu.

KONTEKSTS:

2021. gada janvāra sākumā Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.

Iemesli protestiem meklējami 2020. gada novembra sākumā, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja Demokrātu partijas virzītais Džo Baidens, kurš apsteidza Trampu, bet Tramps savu zaudējumu vēlēšanās neatzina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt