Pilnīgs pārsteigums, kārtējā Trampa impulsīvā rīcība, dāvana Krievijai, Sīrijai un Irānai. Šādi vairāki amerikāņu mediji raksturojuši ASV prezidenta Donalda Trampa negaidīto rīkojumu ātri izvest no Sīrijas tur esošos amerikāņu spēkus. Kā paziņojis Tramps, misija šajā valstī ir pabeigta un džihādistu grupējums „Islāma valsts” ir sakauts.
Pašlaik Sīrijā ir aptuveni divi tūkstoši ASV karavīru, kuru mērķis ir apmācīt vietējos spēkus, kā arī saglabāt vismaz kaut kādas ietekmes sviras, lai aizsargātu savus sabiedrotos un veicinātu miera sarunas. Vēl tikai dienu iepriekš ASV Valsts departaments publiski paziņoja, ka Sīrijā ir sasniegts ievērojams progress, taču ne galamērķis. Aprēķini liecina, ka Sīrijā un Irākā joprojām ir aptuveni 30 000 ISIS kaujinieku. Arī ASV apvienoto štābu komandieru komitejas vadītājs, ģenerālis Džozefs Danfords norādījis, ka sākotnējais plāns apmācīt vietējos drošības dienestu darbiniekus cīņai ar radikālajiem kaujiniekiem ne tuvu nav izpildīts:
"Mēs uzskatām, ka stabilitātes nodrošināšanai ir nepieciešams apmācīt un ekipēt aptuveni 35 000 līdz 40 000 tūkstošus vietējo spēku karavīru. Pašlaik mēs esam paveikuši aptuveni 20% no šīs apmācības. Arī, runājot par stabilizāciju, mums vēl ir garš ceļš ejams un to nevar piesaistīt konkrētam datumam," teicis Danfords.
Trampa kritiķi - gan Republikāņu partijas iekšienē, gan militārie eksperti visā pasaulē - jau izteikušies, ka šāds negaidīts un nepārdomāts lēmums ir uzskatāms par stratēģisku izgāšanos, kas var veicināt «Daīš» atdzimšanu. Kā pieļauj raidsabiedrība "CNN", Trampa lēmums atteikties no ietekmes svirām Sīrijā atbilst Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem un var radīt jaunas spekulācijas par ASV prezidenta patiesajiem motīviem, tuvojoties izmeklēšanas noslēgumam par Trampa kampaņas saistību ar Krieviju.
Tiek arī uzsvērts, ka ASV klātbūtne Sīrijā faktiski ir domāta pilnīgi citam ASV pretiniekam – Irānai. Atsevišķi eksperti uzskata, ka, pat ja runa ir par ASV spēku klātbūtni uz nenoteiktu laiku, runa ir par cīņu pret Irānas ietekmi Tuvajos Austrumos. Uz to iepriekš norādījis prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, valsts sekretārs Maiks Pompeo un aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, kurš gan, kā, piemēram, skaidro "The Washington Post", pēdējā laikā ir it kā nobīdīts otrajā plānā.
Viens no Trampa tuvākajiem sabiedrotajiem pasaulē, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš Irānu uzskata par vienu no lielākajiem draudiem savas valsts pastāvēšanai, paziņojis, ka par Trampa lēmumu bija informēts un Izraēlai esot citi veidi, kā paust savu ietekmi reģionā.
