Tramps kārtējo reizi izstājas no starptautiska nolīguma cerībā, ka viņam izdosies noslēgt labāku darījumu. Viņš nav apmierināts ar raķešu likvidēšanas līgumu, jo apgalvo, ka Maskava to pārkāpj, turklāt tajā nav iekļauta Ķīna.
Tramps nav pirmais ASV prezidents, kas apsūdz Krieviju līguma pārkāpšanā. 2014.gadā uz to norādīja Baraks Obama, kad Krievija izmēģināja spārnoto raķeti, kas var ātri sasniegt NATO valstis. Toreiz Eiropas līderi lūdza Obamu neizstāties no līguma, baidoties, ka atsāksies bruņošanās sacensība.
Krievija apgalvo, ka līgums bija svarīgs drošības garants, un ASV izstāšanos nosaukusi par bīstamu šantāžu.
Arī analītiķi uzskata, ka izstāšanas no šī nolīguma būs liels solis atpakaļ.
“Mēs palēnām slīdam atpakaļ Aukstā kara situācijā ar diezgan līdzīgiem apstākļiem.
Tikai tagad varētu būt sliktāk, jo [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins pieder tai paaudzei, kas nepiedzīvoja karu, tāpēc tik ļoti no tā nebaidās. Turklāt bruņošanās sacensība ir bīstama – ja regulāri tiek izmēģinātas raķetes, tās var tikt palaistas nejauši tehniskas kļūdas dēļ. Sistēmas, ko mēs ražojam, nav pārāk labas kvalitātes,” saka Dmitrijs Oreškins, analītiķis no Krievijas.
Pēdējo reizi ASV no nozīmīga ieroču līguma izstājās 2002.gadā, kad Džordžs Bušs pameta vienošanos par ballistisko raķešu ierobežošanu.
KONTEKSTS:
Līgums par raķešu likvidāciju ir Aukstā kara mantojums, ko 1987.gadā parakstīja tā laika ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Tajā laikā pieauga saspīlējums starp abām valstīm un pavisam reāli kļuva kodolkara draudi.
Vienošanās aizliedza no zemes palaižamu vidēja darbības rādiusa raķetes, un toreiz tika iznīcinātās vairāk nekā divtūkstoš raķešu. Kopš tā laika puses noslēgušas vairākus līgumus ar mērķi samazināt kodolarsenālu.
