ĪSUMĀ:
- ASV paziņo par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes.
- ASV kritizē, ka ANO Cilvēktiesību padome joprojām nav reformēta un tai ir "hroniski aizspriedumi pret Izraēlu".
- Starp padomes dalībvalstīm ir Kuba, Ķīna un Venecuēla, kas tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos.
- Kritiķi bažījas, ka ASV solis mazinās ANO Cilvēktiesību padomes autoritāti.
“Mēs nešaubāmies, ka kādreiz šai padomei bija cēli mērķi. Taču mums jābūt godīgiem – Cilvēktiesību padome patlaban ir vāja personu tiesību aizstāve. Vēl sliktāk - padome kļuvusi par piemēru bezkaunīgai liekulībai un ignorē daudzus kliedzošus cilvēktiesību pārkāpumus. Daudzi no pārkāpējiem arī piedalās padomes darbā,” norādīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
Vēl asāka kopējā preses konferencē bija ASV vēstniece ANO Nikija Heilija. Viņa padomi nodēvēja par politisku aizspriedumu izgāztuvi un organizāciju, kas nav sava nosaukuma cienīga.
Vašingtona lēmumu pieņēmusi, jo uzņemtās saistības neļaujot valstij palikt liekulīgā un sev kalpojošā institūcijā.
Tāpat Heilija norādīja, ka Cilvēktiesību padomei esot hroniski aizspriedumi pret Izraēlu, turklāt starp tās dalībvalstīm ir Kuba, Ķīnas Tautas Republika un Venecuēla, kas tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos. ASV varētu atgriezties organizācijā, ja tiktu reformēta ANO Drošību padome.
„Pārāk ilgi Cilvēktiesību padome ir aizsargājusi cilvēktiesību pārkāpējus un bijusi politiski neobjektīva. Ar nožēlu jāatzīst, ka mūsu aicinājums veikt reformas, nav ticis sadzirdēts. Cilvēktiesību pārkāpēji turpina darboties un tiek ievēlēti Padomē. Pasaules visnecilvēcīgākie režīmi turpina izbēgt no pārbaudījumiem, kamēr valstis ar labu cilvēktiesību reputāciju turpina būt par upurjēriem. Līdz ar to mēs darām to, ko solījām pirms gada, proti, ja nebūs nekāda progresa, ASV oficiāli izstāsies no ANO Cilvēktiesību padomes,” sacīja Heilija.
Nikija Heilija arī uzsvēra, ka šis solis nenozīmē, ka ASV aiziet no pienākuma gādāt par cilvēktiesībām, gluži pretēji, tā rīkojoties, ASV demonstrējot savas rūpes par tām, nepaliekot liekulīgā organizācijā.
Pati cilvēktiesību padome kritiku noraida un uzsver, ka ASV aiziet no vienīgās starptautiskās starpvaldību platformas, kur vispār tiek runāts par cilvēktiesībām:
“Ja cilvēktiesību problēmjautājumi netiks izskatīti šeit, šajā zālē, tiem praktiski nav nekādu iespēju tikt jēgpilni izskatītiem jebkur citur. Padome piedāvā unikālus apstākļus, lai uzklausītu visdažādākos viedokļus, tostarp tādus, par kuriem citas organizācijas nevar vai negrib runāt," saka ANO Cilvēktiesību padomes prezidents Vojislavs Šucs.
ASV aiziešana no cilvēktiesību padomes notiek laikā, kad ar cilvēktiesībām saistīts skandāls skāris pašas Savienotās Valstis. Sašutuma vilnis saistīts ar migrantu bērnu nošķiršanu no saviem vecākiem pēc nedokumentētas ASV un Meksikas robežas šķērsošanas. Vēl otrdien prezidents Tramps uzsvēra, ka bērnu nošķiršana ir neizbēgama, jo nelegāli robežu šķērsojušie vecāki jānodod tiesībsargājošām iestādēm.
Tomēr, reaģējot uz augošo sašutumu, kuram pievienojās daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp pat pirmā lēdija Melānija Trampa, republikāņi sākuši darbu pie imigrācijas sistēmas reformēšanas. Dati liecina, ka pēdējā mēneša laikā no vecākiem nošķirti vairāk nekā divtūkstoš trīssimt bērnu. Tās ir sekas ASV ģenerālprokurora Džefa Sešonsa izsludinātajai “nulles iecietības” pieejai cīņā pret valsts dienvidu robežas šķērsotājiem.
Kārtējā izstāšanās
Šāds solis sperts laikā, kad arī ASV ir ierautas cilvēktiesību skandālā par to, ka izšķir uz Meksikas un ASV robežas aizturēto migrantu ģimenes, proti, tiem vecākiem, kurus par nelegālu robežas šķērsošanu ieliek cietumā, atņem bērnus.
Par to Vašingtona arī saņēma aizrādījumu no ANO Cilvēktiesību padomes pašreizējā prezidenta, Slovēnijas vēstnieka Vojislava Šuca: „Mani ļoti uztrauc tas, kā ASV administrācija rīkojas virknē cilvēktiesību jautājumu. Diskriminācija, antisemītisms, vardarbība pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, vēršanās pret veselām iedzīvotāju grupām, tādām kā meksikāņi un musulmaņi, apgalvojumi, ka migranti īsteno vairāk noziegumu nekā ASV pilsoņi, ir kaitīgi un veicina ksenofobisku vardarbību.”
Otrkārt, ASV pēdējā laikā ir paziņojušas par aiziešanu un izstāšanos vēl no citām starptautiskām savienībām un līgumiem, piemēram, no Parīzes Klimata vienošanās, tirdzniecības līgumiem, kodollīguma ar Irānu. Tas liek daudziem uzskatīt, ka ASV Donalda Trampa prezidentūras laikā noslēdzas no pasaules, kļūst iekšup vērstas.
Komentējot ASV lēmumu, Rīgas Stradiņa universitātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda bažas par vērojamo tendenci, ka ASV ignorē organizācijas, kurās šī valsts ir viena no veidotājām. “Rietumu pasaule šobrīd ir ar lielām jautājumu zīmēm,” atzina Sprūds, piebilstot, ka Trampam daudz vieglāk sarunāties ar saviem pretiniekiem, bet grūtāk – ar sabiedrotajiem.
Starptautiska šķelšanās
Šādu ASV soli kritizē cilvēktiesību aktīvisti, kuri norāda – ASV ir ļoti lielas spēlētājas ANO un tās nozaru padomēs, tāpēc, aizejot no Cilvēktiesību padomes, ļoti būtiski būs mazināts tās svars un cīņas par cilvēktiesībām reputācija.
Šī ir pirmā reize organizācijas vēsturē, kad kāda valsts izstājas.
Tāpat ASV tiek pārmests, ka šādi rīkojas, lai valstij būtu brīvākas rokas pašai turpināt striktās darbības uz Meksikas robežas, apkarojot migrāciju un šķirot ģimenes, kas ir cilvēktiesību pārkāpums.
ASV solis ir radījis arī starptautisku šķelšanos. ASV sabiedrotās ir centušās atrunāt valsti, sakot, ka problēmas padomē labāk var risināt, tajā paliekot, nevis aizejot. Lielu nožēlu par ASV izstāšanos ir izteicis arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Savukārt atzinību paudusi Izraēla un tās premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš arī pastāvīgi velta skarbus vārdus ANO Cilvēktiesību padomei. Konflikts ar Palestīnu pastāvīgi notur Izraēlu kritizējamo zemju sarakstā.
KONTEKSTS:
ANO Cilvēktiesību padome izveidota 2006.gadā, lai aizstātu ANO Cilvēktiesību komisiju, kuru jau tolaik ļoti kritizēja par tādu valstu uzņemšanu, kas pārkāpj cilvēktiesības. Padomē, kurā rotācijas kārtībā trīs gadus strādā 47 dalībvalstis, tiekas trīs reizes gadā un izskata cilvēktiesību situāciju visās 193 ANO dalībvalstīs.
Padome arī veido ekspertu grupas, kas īpaši uzrauga un ziņo par cilvēktiesībām kara vai režīma zonās, piemēram, Sīrijā, Ziemeļkorejā, Dienvidsudānā un citur.
Kritiku par ANO Cilvēktiesību padomi ASV ir izteikušas jau agrāk. Jau tad, kad to izveidoja 2006.gadā, vēl prezidenta, arī republikāņa, Džordža Buša laikos. Tolaik ASV līdzīgu argumentu dēļ, ko tagad izsaka prezidents Donalds Tramps, boikotēja ANO Cilvēktiesību padomi, sākotnēji tajā nemaz neiestājoties, taču, pie varas nākot demokrātam Barakam Obamam, situācija mainījās un ASV aktīvi iesaistījās ANO Cilvēktiesību padomes darbībā.