ASV, Izraēla un arābu valstis spriež par Irānas kodolvienošanos

Laikā, kad pasaules uzmanības centrā ir karš Ukrainā, ir aktualizējies jautājums par iespējamo kodolieroču pielietošanu no Krievijas puses. Šādu draudu izskanēšana ir likusi runāt arī par kodolieroču nonākšanu citu valstu rīcībā. Viena no šādām valstīm ir Irāna. Šajās dienās ir notikusi ASV, Izraēlas un vairāku arābu valstu pārstāvju tikšanās, kurā izteikta gatavība nepieļaut kodolieroču nonākšanu Irānas rokās. Tikmēr Teherānas pārstāvji ir norādījuši, ka daudzas rietumvalstu prasības joprojām tai nav pieņemamas.

ASV, Izraēla un arābu valstis spriež par Irānas kodolvienošanos
00:00 / 04:52
Lejuplādēt

Lai arī pasaules uzmanība nu jau vairāk nekā mēnesi ir pievērsta jautājumiem, kā apturēt karu Ukrainā, politiskā dzīve nav apstājusies arī citos reģionos. Arī Tuvajos Austrumos, kur arvien vairāk tuvojas brīdis, kad Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās atjaunot Kopīgo visaptverošās rīcības plānu ar Irānu. Tā galvenais mērķis ir panākt to, lai Irānas kodolprogramma nenovestu pie kodolieroču izstrādes.

Šajās dienās Izraēlā vizītē bija ieradies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kā arī četru arābu valstu – Apvienoto Arābu Emirātu, Bahreinas, Marokas un Ēģiptes pārstāvji. Šīs valstis diplomātiskās attiecības ar Izraēlu atjaunoja vien pirms pāris gadiem, un Izraēla cer, ka ar to palīdzību izdosies panākt stingrāku reģiona valstu nostāju pret Irānu. Uz to norādīja arī Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids.

"Irāna nav Izraēlas problēma. Pasaule nevar atļauties ar kodolieročiem bruņotu Irānu, pasaule nevar atļauties, lai Irānas Revolucionārās gvardes spēki turpinātu izplatīt teroru visā pasaulē.

Mums ar ASV ir atšķirīgi viedokļi par kodolvienošanos un tās sekām, taču atvērts un godīgs dialogs ir daļa no mūsu īpašās draudzības. Izraēla un Savienotās Valstis turpinās sadarboties, lai nepieļautu Irānu ar kodolieročiem. Vienlaikus Izraēla darīs visu, kas, mūsuprāt, ir nepieciešams, lai apturētu Irānas kodolprogrammu. Visu! Pēc mūsu domām, Irānas draudi nav teorētiski – Irāna vēlas iznīcināt Izraēlu. Taču viņiem neizdosies un mēs neļausim to izdarīt," teica Lapids.

Atšķirībā no Izraēlas, kas iestājas pret Irānas kodolvienošanos, gan ASV valsts sekretārs Blinkens, gan Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir izteikušies, ka vienošanos ar Teherānu varētu panākt tuvāko dienu laikā. Taču Blinkens ir uzsvēris, ka šādos īpaši svarīgos jautājumos vienmēr nepieciešamas klātienes sarunas ar tuvo sabiedroto – Izraēlu.

"Mēs abi esam apņēmības pilni nepieļaut, ka Irānas rīcībā nonāk kodolieroči. Krievijas agresija pret Ukrainu ir vēl viens atgādinājums, kāpēc tas ir tik svarīgi.

Irāna ar kodolieročiem vai spējām tos iegūt īsā laikā kļūtu vēl agresīvāka, un tai rastos maldīgs priekšstats par nesodāmību. Savienotās Valstis uzskata, ka pilnīga atgriešanās pie Irānas kodolvienošanās ir pats labākais veids, kā ievietot Irānas kodolprogrammu atpakaļ kastē, no kuras tā izbēga pēc tam, kad Savienotās Valstis no šī visaptverošā rīcības plāna izstājās. Taču neatkarīgi no tā, vai šāds plāns tiks atjaunots, mūsu pamatprincips nepieļaut kodolieroču nonākšanu Irānas rīcībā ir nemainīgs," sacīja Blinkens.

Izraēla bažījas, ka, cenšoties panākt Irānas kodolvienošanos, Vašingtona varētu piekāpties kādos ļoti strīdīgos jautājumos. Piemēram, varētu piekrist izslēgt no sankciju saraksta Irānas Revolucionārās gvardes spēkus. Irānas puses reakcija gan varētu liecināt, ka šajā jautājumā satraukumam nevajadzētu būt. Teherānas ārējo attiecību stratēģiskās padomes vadītājs Kamals Harazi ir izteicies, ka pirms jebkādas vienošanās atjaunošanas Teherānai ir nepieciešams saņemt praktiskas garantijas, panākt sankciju atcelšanu un, kā jau minēts – izslēgt revolucionāros sargus no sankcionēto personu saraksta.

Harazi norādījis, ka Revolucionārā gvarde ir nacionālā armija, kas sankcijām nav pakļaujama, un Teherāna no savām prasībām neatkāpsies.

Tikšanās ar arābu valstu pārstāvjiem no ASV puses tika izmantota, lai paustu savas bažas arī par pārāk neaktīvo un piesardzīgo Tuvo Austrumu valstu reakciju uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā. ASV uzskata, ka atbalsts Ukrainai nav bijis pietiekams, tāpat kā nav redzama distancēšanās no Maskavas. Šajā situācijā visai asi izteicies arī palestīniešu prezidents Mahmuds Abass, kurš norādījis, ka Rietumi piekopj dubultos standartus. Proti, kamēr Eiropa un ASV aktīvi cenšas sodīt Maskavu, tās piever acis un nevēlas sodīt Izraēlu par tās īstenoto palestīniešu teritoriju okupāciju, kas pielīdzināma etniskajai tīrīšanai un rasu diskriminācijai.

Tuvojoties musulmaņu svētajam mēnesim ramadānam un Lieldienām, ASV valsts sekretārs ir aicinājis visas iesaistītās puses ievērot piesardzību un atturēties no jauna saspīlējuma. Tostarp Blinkens rosinājis nepaplašināt ebreju kolonistu apmetnes, tādējādi faktiski atklāti kritizējot Izraēlas īstenoto politiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt