Kā atklājušas ASV amatpersonas, nekas neliecina, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vai viņa tuvākie līdzgaitnieki būtu bijuši iesaistīti šajā operācijā vai devuši rīkojumu tādu veikt.
2022. gada septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes.
Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieni bijusi sabotāža, bet tās īstenotāji vēl arvien nav noskaidroti.
Ukraina un tās sabiedrotie gadiem ilgi iebilda pret "Nord Stream" projektu, uzskatot to par draudu nacionālajai drošībai. Taču Ukrainas valdība un militārpersonas noliedz jebkādu saistību ar sabotāžu un apgalvo, ka nezina, kas to īstenojis.
ASV amatpersonas atzinušas, ka joprojām ir daudz nezināmā par sabotieriem un viņu piederību.
Jauno izlūkošanas datu pārskats liecina, ka viņi ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretinieki, bet viņu vārdi netiek atklāti. Netiek atklāts arī operācijas vadītājs un finansētājs, vēsta laikraksts "The New York Times".
ASV amatpersonas atteicās atklāt, kāds ir jaunās informācijas raksturs un kā tā iegūta. Amatpersonas arī klusē par to, cik spēcīgi ir šie pierādījumi.
Amatpersonas paziņojušas, ka stingru secinājumu nav, atstājot atvērtu iespējamību, ka operāciju varētu būt veikuši spēki, kas saistīti ar Ukrainas valdību vai tās drošības dienestiem.
Sprāgstvielas, visticamāk, izvietoja pieredzējuši nirēji, kas, domājams, nebija saistīti ar armiju vai izlūkdienestiem.
Taču ir iespējams, ka sabotieri agrāk ir izgājuši speciālu apmācību, ko organizējusi valdība, norādīja ASV amatpersonas.
Amatpersonas, kas iepazinušās ar jaunāko izlūkošanas informāciju, nav vienisprātis, cik lielu nozīmi piešķirt šai informācijai. Visas amatpersonas, runājot ar medijiem, vēlējās saglabāt anonimitāti.
KONTEKSTS:
2022. gada 27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzes vada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
