Pirmās ziņas par sešus gadus ilgušo izspiegošanas programmu, kas tika dēvēta par „Minaretu”, izskanēja jau 1970.gados, taču līdz šim nebija zināmas spiegošanai pakļautās personas.
NSA izspiegojusi Martinu Luteru Kingu, viņa kolēģi Vitniju Jangu, laikrakstu „The New York Times” un „The Washington Post” žurnālistus, kā arī divus Kongresa locekļus - senatorus Frenku Čērču un Hovardu Beikeru.
Dokumenti par slepeno izspiegošanu publiskoti pēc Džordža Vašingtona universitātes pētnieku lūguma.
Tapis zināms, ka, reaģējot uz sabiedrībā valdošo plašo pretestību pret Vjetnamas karu, toreizējais prezidents Lindons Džonsons 1967.gadā uzdevis ASV izlūkdienestiem noskaidrot, vai aiz protestiem nestāv ārvalstis. NSA sadarbībā ar citiem izlūkdienestiem izveidojusi pretkara aktīvistu „novērojamo sarakstus”, lai noklausītos viņu starptautiskās telefonsarunas.
Izspiegošanas programma turpinājusies arī pēc Ričarda Niksona nonākšanas Baltajā namā 1969.gadā, un vēsturnieki norāda, ka tā liecinot par Niksona prezidentūras laika paranoisko gaisotni.
Toreizējais ASV ģenerālprokurors Eliots Ričardsons 1973.gadā slēdza šo NSA programmu, kad Niksona administrāciju pārņēma Votergeitas skandāls.
Pētnieki, kuri trešdien publiskoja slepenos dokumentus, norāda, ka Vjetnamas kara laikā izvērstā spiegošana pārsniedz pašreizējās programmas apmērus.
„Lai cik šokējoši bijuši atklājumi par NSA pašmājās izvērsto izspiegošanu, līdz šim nav bijuši signāli, ka izlūkdienesti uzraudzītu Baltā nama politiskos ienaidniekus,” norāda pētnieki.
