ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa paziņoja, ka Putins gatavojas ilgstošām cīņām Ukrainā, tāpēc pat Krievijas panākumi Donbasā varētu nemazināt viņa vēlmi doties tālāk. "Putins, visticamāk, domā, ka Krievijai ir lielākas spējas un vēlme izturēt izaicinājumus nekā viņa pretiniekiem. Un viņš, iespējams, paļaujas uz to, ka ASV un Eiropas Savienības apņēmību palīdzēt Ukrainai vājinās pārtikas trūkums, inflācija un augstās enerģijas cenas. Turklāt, ņemot vērā Ukrainas un Krievijas apņemšanos gūt militārus panākumus, mēs neredzam, ka īstermiņā būtu iespējams diplomātisks risinājums. Tā kā Putins saskaras ar problēmu, ka Krievijas reālās militārās spējas neatbilst viņa ambīcijām, tad tuvākajos mēnešos varam sagaidīt konflikta eskalēšanos," sacīja Heinsa.

ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras direktors Skots Berjērs sacīja, ka karadarbība pašlaik ir nonākusi "pata" situācijā, jo neuzvar ne Ukraina, ne Krievija. Un tā tas varot turpināties vēl ilgāku laiku.

Amerikāņu izlūkdienesti neizslēdz iespēju, ka Maskava varētu ķerties pie "daudz radikālākiem līdzekļiem", ar to domājot kodolieročus, taču tas notikšot tikai tad, ja Putins saskatīs "eksistenciālus draudus" Krievijai.

Vienlaikus ASV Kongresa Pārstāvju palāta ir atbalstījusi 40 miljardu dolāru vērtas militārās, humānās un ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Vairāk nekā pusi no šīs summas – 23,4 miljardus dolāru – veidos militārais atbalsts. Sagaidāms, ka tuvākajās dienās šo palīdzības pakotni atbalstīs arī Senāts. Ja tas notiks, tad ASV kopējais palīdzības apjoms Ukrainai pieaugs līdz 54 miljardiem dolāru.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.