Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izlūkdienesti apgalvo, ka viņi ir spējuši identificēt starpniekus, kuri priekšvēlēšanu laikā nogādāja “Wikileaks” informāciju no Krievijas hakeriem. Ceturtdien ASV izlūkdienestu vadītāji stājās priekšā ASV Senāta pārstāvjiem, kuri izvaicāja viņus par uzbrukumiem priekšvēlēšanu laikā. Viņu nostāja bija viennozīmīga – aiz kampaņas pret demokrātu partiju ir stāvējuši krievu hakeri, kurus atbalsta Kremlis. Papildus uzbrukumiem tika izmantota arī propaganda un dezinformācija.
Tika arī atklāts, ka slepenajiem dienestiem esot skaidrs, kurš varēja nogādāt “Wikileaks” informāciju no krievu hakeriem. Iepriekš Asandžs noliedza, ka būtu saņēmis ziņas no Krievijas.
Atbildot uz jautājumu, vai šāda rīcība varētu turpināties arī Eiropas valstīs pirms šogad gaidāmajām vēlēšanām Vācijā, Francijā un citviet, Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers atbildēja viennozīmīgi:
“Tieši tā. Viņi ļoti gribētu palielināt plaisas starp mums un Rietumeiropu.”
Jāpiebilst, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pašlaik ir teju vienīgais savā partijā, kurš publiski apšauba Krievijas saistību ar priekšvēlēšanu uzbrukumiem. Vairums republikāņu senatora Džona Makkeina vadībā apsver iespēju ieviest vēl spēcīgākas sankcijas pret Maskavu.
Savukārt Krievija, kā ierasti, noraida jebkādu saikni ar šiem notikumiem. Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova vairākkārt ir sacījusi, ka šādi Rietumi mēģina novelt savas neveiksmes uz Maskavu. Viņa arī atgādināja, ka bijušais izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens, kurš slēpjas Krievijā, ir pierādījis, ka tieši ASV ir izveidojusi masveida noklausīšanās un kiberiejaukšanās sistēmu. Savukārt pret Krieviju šādu pierādījumu neesot.
Tikmēr jaunievēlētajam Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam piektdien ir paredzēta tikšanās ar izlūkdienestu vadītājiem, lai viņš varētu saņemt detalizētu informāciju par izmeklēšanu ap uzbrukumiem Demokrātu partijas datorsistēmām priekšvēlēšanu laikā. Līdz šim Tramps vairākkārt ir apšaubījis izlūkdienestu publiskos apgalvojumus, ka aiz kiberuzbrukumiem ir stāvējuši krievu hakeri, sakot, ka to neesot iespējams pierādīt.
Tas ir pamudinājis aizejošo viceprezidentu Džo Baidenu intervijā televīzijas kanālam PBS raksturot Trampa uzvedību kā bērnišķīgu un ieteikt viņam beidzot pieaugt: “Pati ideja, ka tu zini vairāk nekā izlūkdienesti, atgādina man studentu, kurš saka, ka viņš zina par fiziku vairāk nekā viņa profesors. Un nevis tāpēc, ka viņš būtu lasījis mācību grāmatas, bet vienkārši tāpēc, ka viņš zinot. Tas ir satraucoši. Bet es pieņemu, ka viņš mainīsies.”
Kad tikšanās ar izlūkdienestu pārstāvjiem tika pārcelta uz piektdienu, vienu dienu vēlāk nekā sākotnēji paredzēts, Tramps tviterī retoriski vaicāja, vai viņiem ir nepieciešams vairāk laika, lai safabricētu šo lietu. Vēlāk viņš citēja “Wikileaks” vadītāja Džuliana Asandža teikto, ka Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja Džona Podestas e-pastu varēja uzlauzt pat 14 gadus vecs pusaudzis. Vēlāk gan Tramps piebilda, ka tas nenozīmējot, ka viņš būtu pret izlūkdienestiem. Tieši pretēji, jaunievēlētais prezidents esot liels to atbalstītājs.
Jau vēstīts, ka norādot uz Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā lika izraidīt no ASV 35 Krievijas diplomātus. Tikmēr Tramps ar sava tviterkonta starpniecību atkārtoti paziņojis, ka apšauba ASV izlūkdienestu secinājumus. Viņš neticot, ka Krievija ir centusies panākt viņa ievēlēšanu, kā arī kaitēt demokrātu kandidātei Hilarijai Klintonei.
Savukārt "Wikileaks" dibinātājs Džūljens Asanžs, kurš jau vairākus gadus patvēries Ekvadoras vietniecībā Londonā, noliedz, ka viņa vietne būtu saņēmusi materiālus no Krievijas. Tomēr Asanžs neizslēdza, ka tos ir piegādājis kāds starpnieks.
